Igaunija pakāpusies uz piekto vietu ES pēc Ukrainas bēgļu skaita uz iedzīvotāju
Saskaņā ar Eurostat datiem, līdz maija beigām ES valstīs pagaidu aizsardzību saņēma 4,38 miljoni Ukrainas civiliedzīvotāju. Igaunija ar rādītāju 22,16 bēgļi uz tūkstoti iedzīvotāju pacēlusies no septītās uz piekto vietu.
Jaunākie Eurostat dati liecina, ka līdz 2026. gada maija beigām Eiropas Savienības valstīs pagaidu aizsardzības statuss piešķirts 4,38 miljoniem cilvēku, kuri pametuši Ukrainu kara dēļ. Salīdzinājumā ar aprīli šis skaits palielinājies par 7795 jeb 0,2%.
Visvairāk Ukrainas bēgļu uzņēmusi Vācija – 1,28 miljoni (29,3% no kopējā skaita), Polija – 967 500 (22,1%) un Spānija – 267 400 (6,1%). Lielākais mēneša pieaugums fiksēts Itālijā (+6250 jeb 15,3%), Vācijā (+3610 jeb 0,3%) un Spānijā (+2295 jeb 0,9%). Savukārt samazinājums novērots tikai četrās valstīs, visizteiktāk Bulgārijā (-12 345 jeb 14,8%), Polijā (-3750 jeb 0,4%) un Francijā (-665 jeb 1,3%).
Pēc bēgļu skaita uz tūkstoti iedzīvotāju līderes ir Slovākija (26,8), Polija (26,5) un Kipra (25,9). Vidēji ES šis rādītājs ir 9,7. Igaunija ar 22,16 bēgļiem uz tūkstoti iedzīvotāju pakāpusies no septītās uz piekto vietu, lai gan aprīlī tā bija septītā. Ukrainas bēgļu skaits Igaunijā pieaudzis no 29 945 līdz 30 365. Čehija, kas aprīlī bija līdere, maija datus nesniedza.
Pagaidu aizsardzības saņēmēju vidū 98,5% ir Ukrainas pilsoņi. No tiem pieaugušās sievietes veido 43,4%, vīrieši – 26,8%, bet bērni – 29,8%. Šo aizsardzības mehānismu ES Padome ieviesa 2022. gada martā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. 2025. gada jūnijā Eiropadome pagarināja statusa darbību līdz 2027. gada 4. martam.
