Igaunija plāno 150 bunkurus pie robežas ar Krieviju
Igaunijas aizsardzības ministrs Martins Herems paziņojis, ka valsts uz robežas ar Krievijas Ļeņingradas apgabalu plāno izbūvēt 150 bunkuru. Tie būs daļa no Baltijas aizsardzības līnijas, ko trīs Baltijas valstis izziņoja 2024. gadā.
Igaunija plāno uz savas ziemeļaustrumu robežas ar Krievijas Ļeņingradas apgabalu uzbūvēt 150 bunkuru. Par to trešdien, 29. oktobrī, ziņoja Igaunijas sabiedriskais raidorganizācija ERR. Bunkuri ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas — projekta, kura mērķis ir stiprināt Baltijas valstu drošību pret iespējamiem uzbrukumiem.
Zeme un vienošanās
Pēc ERR ziņām, aizsardzības ministrs Martins Herems deputātiem sacīja, ka 100 bunkuri tiks izvietoti valsts zemē, bet aptuveni 50 — pašvaldību vai privātīpašnieku zemē. Valdība apspriež vienošanos ar privātajiem zemes īpašniekiem Ida-Viru apriņķī Igaunijas ziemeļaustrumos. Iespējamie risinājumi ir kompensācijas, ilgtermiņa noma vai īpašuma tiešs izpirkums.
Baltijas aizsardzības līnija
Baltijas aizsardzības līnija ir vienošanās, ko 2024. gadā izziņoja Igaunija, Latvija un Lietuva. Tā paredz izbūvēt bunkuru virkni gar šo valstu robežām ar Krieviju un Baltkrieviju, lai nodrošinātu aizsardzību pret iespējamiem uzbrukumiem.
Aktīvā aizsardzība
Šomēnes Financial Times vēstīja, ka Igaunija, kurā dzīvo 1,3 miljoni iedzīvotāju, pārgājusi uz „aktīvās aizsardzības” stratēģiju pēc tam, kad izpētījusi Krievijas militāro taktiku Ukrainā. Atbilstoši atjauninātajai doktrīnai Igaunija galvenās kaujas vienības pārvieto uz pilsētām pie robežas ar Ļeņingradas apgabalu. Narvā notiek būvdarbi objektiem, kuros krīzes situācijā varētu izmitināt līdz 1000 karavīru.
Kremļa reakcija
Kremļa amatpersonas mazinājušas Igaunijas karaspēka pārvietošanas nozīmi pie robežas un apgalvojušas, ka Krievijas izlūkdienesti pilnībā uzrauga NATO vienību izvietojumu pierobežā.
