Igaunija plāno ierobežot masveida telekomunikāciju datu glabāšanu

Igaunijas tieslietu un digitālā ministre Liisa Pakosta (Eesti 200) iesniegusi valdībai likumprojektu, kas paredz izbeigt telekomunikāciju operatoru pienākumu masveidā glabāt lietotāju datus pēc valsts pieprasījuma. Ministrijas skaidrojošajā rakstā norādīts, ka mērķis ir mainīt Igaunijas komunikācijas datu režīmu, lai aizsargātu cilvēku pamattiesības saskaņā ar ES tiesībām. Līdz ar to tiks pārtraukta pašreizējā valsts noteiktā masveida datu glabāšana.

Kriminālprocesā par pierādījumiem turpmāk varēs izmantot tikai komerciālos nolūkos ievāktus datus un datus, kas nepieciešami konkrēta nozieguma izmeklēšanai (tā sauktais “ātrās iesaldēšanas” mehānisms). Pārkāpumu lietās komunikācijas datus drīkstēs izmantot tikai nopietnu vai organizētu pārkāpumu gadījumos.

Ārkārtas situācijās, kas apdraud sabiedrības drošību vai valsts pastāvēšanu, ir paredzēta šauri ierobežota iespēja īslaicīgai, plašākai datu glabāšanai, taču tikai ar valdības pamatotu lēmumu un iesaistot Rīgikogu.

Patlaban spēkā esošie tiesību akti atļauj komunikācijas datu izmantošanu kriminālprocesā un pārkāpumu lietās, pamatojoties uz vispārēju, vienveidīgu glabāšanas pienākumu, kas uzlikts telekomunikāciju operatoriem. Ministrija norāda, ka Eiropas Savienības Tiesa un Igaunijas Augstākā tiesa atzinušas, ka vispārēji un vienveidīgi glabātu satiksmes un atrašanās vietas datu izmantošana kriminālprocesā nav pieļaujama, jo tā neatbilst ES personas datu un privātuma aizsardzības prasībām. Izņēmums ir dati, kas nepieciešami lietotāja identifikācijai, un IP adrešu dati.

Likumprojekts paredz, ka turpmāk vispārēji un vienveidīgi tiks glabāti tikai dati, kas nepieciešami elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāja identifikācijai, un IP adrešu dati. Vispārējais satiksmes un atrašanās vietas datu glabāšanas pienākums tiks atcelts.

Komunikācijas dati ir dati, kas saistīti ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu un sniedz fona vai papildu informāciju par pakalpojumu, piemēram, ziņojuma avots un galamērķis, ierīces atrašanās vieta, datums, laiks, ilgums, izmērs, maršruts, formāts, izmantotais protokols u.c. Tie neietver ziņojumu saturu.

Izmeklēšanas iestādes varēs pieprasīt lietotāja identifikācijas datus un izmantot datus, ko operatori glabā komerciāliem nolūkiem. Lai nodrošinātu komerciālu datu pieejamību konkrētai izmeklēšanai, iestādes varēs pieprasīt to ātru saglabāšanu (“ātrā iesaldēšana”).

Likumprojekts arī paredz šauri definētus, īslaicīgus pamatus datu glabāšanai, lai apkarotu ļoti smagus noziegumus (noziegumi pret cilvēci, kara noziegumi, terorisms, cilvēku tirdzniecība, noziegumi pret valsti u.c.). Šādu mērķtiecīgu, pagaidu glabāšanu varēs noteikt valdība, pamatojoties uz konkrētām ģeogrāfiskām zonām, kur smagu noziegumu līmenis ir ievērojami augstāks nekā parasti.

Valsts drošības nolūkos valdība varēs noteikt pagaidu glabāšanu, ja valstij draud paaugstināti vai tūlītēji draudi. Šādus datus nevarēs izmantot kriminālprocesā, tikai administratīvajās procedūrās, kas saistītas ar valsts drošību.

Telekomunikāciju operatoriem palielināsies administratīvais slogs, jo tie saskaņā ar jauno režīmu būs jānošķir datu kategorijas un jāievieš diferencēta piekļuve. Ministrija norāda, ka, ja datu pieprasījumu veikšana un apstrāde nekļūs sarežģītāka, papildu slogs būs īslaicīgs.