Igaunija plāno semiotisku analīzi par AES ietekmi uz sabiedrību
Igaunijas Ekonomikas ministrija plāno pasūtīt vietējo kopienu un semiotisku kultūras analīzi par plānotās atomelektrostacijas sociālo ietekmi. Iekšlietu ministrija vēlas šos pētījumus papildināt ar iedzīvotāju aizsardzības un krīzes komunikācijas aspektiem.
Igaunijas Ekonomikas ministrija gatavojas veikt sākotnējo atlasi vietām, kur varētu izvietot atomelektrostaciju, izmantojot valsts speciālo plānojumu. Papildus tam plānots pasūtīt pētījumus par vietējām kopienām un semiotisku kultūras analīzi, lai izprastu sabiedrības reakciju uz šādu būvniecību.
Saskaņā ar konsultāciju uzņēmuma Skepast&Puhkim sagatavoto tehnisko uzdevumu, galvenā uzmanība tiks pievērsta vietējo iedzīvotāju attieksmei pret elektrostacijas būvniecību, jo īpaši potenciālajās izvietošanas vietās – Ludzas un Viru-Nigulas pagastos.
Tā kā enerģētikas jautājumi sabiedrībā bieži rada šķelšanos, semiotiskās analīzes ietvaros plānots pētīt 2023.–2026. gadā izplatītos naratīvus un bailes igauņu un krievu valodas informācijas telpā un sociālajos tīklos. Pētnieki izmantos Jurija Lotmana semiosfēras modeli, lai noskaidrotu, kā sabiedrībā veidojas pretstati un kuri argumenti pastiprina vai mazina sociālo konfliktu.
Kultūras analīzei tiks pievienots antropoloģisks pētījums, kura ietvaros paredzētas padziļinātas intervijas ar potenciālo vietu tuvumā dzīvojošiem iedzīvotājiem, vietējiem līderiem, ierēdņiem un uzņēmējiem. Pētījuma mērķis nav statistiska vispārināšana, bet gan kvalitatīva attieksmju un nozīmju modeļu izpēte, lai valstij sniegtu ieteikumus turpmākai komunikācijai un sabiedrības iesaistei.
Iekšlietu ministrija vēlas krīzes rīcības plānu
Iekšlietu ministrija iesniegusi priekšlikumus, uzsverot, ka vietas izvēle jāvērtē plašāk nekā tikai no radiācijas drošības viedokļa. Ministrijas pārstāve norādīja, ka jāvērtē arī glābšanas dienestu piekļuves iespējas, transporta tīkla caurlaidība un evakuācijas ceļi.
Ministrija arī ierosinājusi pētījumā iekļaut sadaļu par riska komunikāciju, noskaidrojot, kurus informācijas kanālus iedzīvotāji uzskata par visuzticamākajiem iespējamas kodolavārijas gadījumā, kā arī ņemt vērā valsts papildu izdevumus drošībai un infrastruktūrai.
Tas nav pirmais gadījums, kad Igaunijas valsts iestādes pieaicina semiotikus – iepriekš tie vērtējuši gan strīdīgu saukli Palestīnas atbalsta demonstrācijā, gan Lihulas pieminekļa kopiju, gan pat jēdziena "igauņu ēdiens" nozīmi.
