Igaunija plāno stingrākus noteikumus tekstila un pārtikas atkritumu samazināšanai
Igaunijas valdība sagatavojusi grozījumus Atkritumu likumā, kas paredz paplašinātu ražotāju atbildību par tekstila un pārtikas atkritumiem, ieviešot pienākumu ražotājiem finansēt atkritumu savākšanu, pārstrādi un samazināšanu.
Igaunijas Klimata ministrija nosūtījusi apstiprināšanai grozījumu projektu Atkritumu likumā, kura mērķis ir samazināt pārtikas atkritumus un attīstīt tekstila pārstrādi, izmantojot paplašinātas ražotāja atbildības sistēmu.
Infrastruktūras ministrs Kuldars Lejs (Reformu partija) norādījis, ka apģērbu un pārtikas ražošana būtiski ietekmē vidi un ka liela daļa resursu tiek zaudēta, jo izmantojamas preces tiek izmestas. Igaunijā katru gadu rodas aptuveni 18 000 tonnu tekstila atkritumu. "Diemžēl tekstila atkritumu apjoms – īpaši straujās modes dēļ – pieaug, un pašreizējās atsevišķās savākšanas un pārstrādes sistēmas ir nepietiekamas. Ražotājiem jāuzņemas lielāka atbildība par savu produktu dzīves ciklu," sacījis Lejs.
Līdz 2028. gadam Igaunija plāno ieviest paplašinātu ražotāja atbildību tekstilam. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem, kas pirmo reizi laiž tirgū tekstilu, tekstila izstrādājumus vai apavus, būs jāfinansē savu produktu savākšana un pārstrāde. Pienākums attieksies arī uz e-komercijas uzņēmumiem, kas darbojas ES, neatkarīgi no to reģistrācijas valsts. Saskaņā ar ministrijas plānu ražotāji savus pienākumus pildīs, izmantojot īpašas organizācijas, kas izveidos valsts mēroga tekstila atkritumu savākšanas tīklu. Sabiedrībai sistēmai jābūt bezmaksas. Līdzīgi mehānismi jau pastāv ES elektronikai, baterijām un riepām. Igaunijas amatpersonas norādījušas, ka vairākās valstīs – tostarp Latvijā, Nīderlandē un Francijā – sistēma izrādījusies efektīva: pārstrādes izmaksas ir tikai daži centi par vienību un neattiecas uz nodokļu maksātājiem.
Likumprojekts nosaka arī konkrētus mērķus pārtikas atkritumu samazināšanai, salīdzinot ar vidējo līmeni 2021.–2023. gadā. Šajā periodā Igaunijā katru gadu radās aptuveni 180 000 tonnu pārtikas atkritumu. Līdz 2030. gadam mērķis ir samazināt šo apjomu līdz aptuveni 155 000 tonnām, tostarp samazināt atkritumus mazumtirdzniecībā, ēdināšanā un mājsaimniecībās līdz aptuveni 85 000 tonnām, bet pārtikas rūpniecībā – līdz 31 000 tonnu. Lejs atzīmējis, ka daudzi uzņēmumi jau īsteno pasākumus pārtikas zudumu samazināšanai, taču tam jākļūst par standarta praksi visā nozarē, jo tas palīdz arī samazināt uzņēmumu izmaksas. Saskaņā ar likumprojektu lielie mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības un ražošanas uzņēmumi būs spiesti mērīt saražoto pārtikas atkritumu daudzumu un izstrādāt plānus to samazināšanai. Tiem būs arī jāpaplašina pārtikas ziedošana un pārdale – uzņēmumiem būs jāsadarbojas ar vismaz vienu pārtikas pārdales organizāciju. Grozījumi saskaņo Igaunijas likumdošanu ar ES atjaunināto Atkritumu pamatdirektīvu.
