Igaunijā pusaudži arvien biežāk nelikumīgi iekļūst pamestās un apsargātās vietās

Pēdējos gados Igaunijas sociālajos tīklos strauji pieaudzis to ierakstu skaits, kuros pusaudži sacenšas, iekļūstot tukšās ēkās un vāji apsargātos objektos. No vienas puses, tā ir adrenalīna un popularitātes meklēšana, no otras – bieži runa ir par vandālismu un zādzībām.

Kas notiek

Video ir redzami, piemēram, bijusī Harju apgabaltiesas ēka un Swedbank galvenā biroja ēka Tallinā, ziemas dārzs Viimsi, kodolobjekts Paldiskos un Levira televīzijas un radio tornis Valgjärvē. Populārs ir arī pirms apmēram 20 gadiem pamestais graudu elevators Tallinas Hiju apkaimē. Šādus materiālus izplata urbānās izpētes jeb urbeksa entuziastu kopienās.

Tikai vienā TikTok platformā par šo tēmu Igaunijā atvērti aptuveni 500 kontu ar tūkstošiem video, un liela daļa no tiem norāda uz nelikumīgu darbību. Policija novērojusi šīs kustības popularitātes pieaugumu. Policijas pārstāvis Anderss Allandi stāsta, ka sākumā izvēlas vienkāršas ēkas, bet vēlāk pāriet uz ekstrēmākiem objektiem – mastiem un jumtiem.

Postījumi un izmaksas

Valsts nekustamo īpašumu pārvaldītāja Riigi Kinnisvara pārstāvis Marko Kjunnapass norāda, ka uzņēmuma portfelī ir ap 600 objektu ar aptuveni tūkstoti ēku. Vienam objektam izdevumi var sasniegt desmitiem tūkstošu. Pēc pirmās ielaušanās bieži seko masveida iebrukums un iznīcināšana, kā tas noticis Pērnavas kokapstrādes kombinātā un Narva-Jēsū sanatorijā.

Sods un briesmas

Policija atzīst, ka līdz tai nonāk tikai neliela daļa gadījumu. Nelikumīga iekļūšana ir pārkāpums, par kuru var piemērot naudas sodu. Ja pārkāpējam nav 14 gadu, lieta parasti aprobežojas ar sarunu ar viņu un vecākiem. Iespējama arī civilprasība, bet draud arī fiziskas briesmas – pelējums vai kritiens.

Hibrīdkara risks

Video parādās arī no dzīvībai svarīgas infrastruktūras objektiem. Speciālisti uzskata, ka šādi video var kļūt par informācijas avotu, bet pašus drosmniekus var izmantot provokācijām. Alandi uzsver, ka draudi var būt nopietni.