Igaunijā rinda uz speciālo aprūpi var būt ilgāka par cilvēka mūžu

Igaunijā vairāk nekā 2000 cilvēku gaida rindā uz speciālās aprūpes pakalpojumiem, kas paredzēti cilvēkiem ar smagiem garīgiem traucējumiem vai intelektuālās attīstības traucējumiem. Par problēmu raksta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR, atsaucoties uz raidījumu „Aktuaalne kaamera”. Tēma aktualizējusies, jo valdība gatavo nākamā gada budžetu, bet Rīgikogu (Igaunijas parlamentā) izskata likumprojektu par rindas kārtību.

Ģimene, kurai pakalpojums nav pieejams

19 gadus vecajam Aleksam ir smaga invaliditāte, un viņam nepieciešama diennakts aprūpe. Viņš piedzima ļoti pirms laika, tāpēc smadzenes cieta nopietni. Zēnam vajadzīga palīdzība ikdienā, piemēram, ēšanā un ģērbšanā. Viņa māte Merje Līva stāstīja, ka dēls nepārtraukti prasa uzmanību, ir epilepsijas lēkmes un viņa stāvoklis jākontrolē visu laiku.

Ģimene cerēja, ka pēc skolas beigšanas Aleksam būs pieejama speciālā aprūpe, taču viņa gadījumu atzina par pārāk sarežģītu, un pakalpojumu viņam nepiešķīra. Pašvaldība nodrošinājusi personīgo asistentu, kas ierodas darbdienās. Līvas vārdiem, sāpīgākais bija apjausma, ka, kamēr bija jāapmeklē skola, valstij bija pienākums par viņu rūpēties, bet pēc tam tas beidzās.

Rinda un nauda

Uzņēmuma Hoolekandeteenused valdes priekšsēdētājs Ragnars Vaikņemets norādīja, ka pašlaik rindā gaidošajiem netiek veikta medicīniskā triāža un vajadzība atkārtoti netiek izvērtēta. Rinda veidojas galvenokārt pēc reģistrācijas datuma, nevis steidzamības. Parlamenta Sociālo lietu komisijā izskata likumprojektu, kas paredz vietas piešķirt, ņemot vērā reālo vajadzību.

Nākamajos četros gados speciālajai aprūpei nepieciešami papildu 200 miljoni eiro, bet visai sociālajai jomai un veselības aprūpei budžetā paredzēti 37 miljoni eiro. Valdība nākamā gada budžeta projektā iezīmējusi 7,4 miljonu eiro rezervi sociālajai jomai, ko paredzēts izmantot sarunās ar opozīciju. Sociāldemokrātiskās partijas deputāte Rīna Sikkuta to kritizēja, bet komisijas vadītāja Signe Rīsalo (Reformu partija) uzskata, ka jautājums būtu jāiekļauj budžetā kā pārējie izdevumi. Pavasarī Valsts tiesa nosprieda, ka valstij jānodrošina vieta iestādē cilvēkam, kuram tā nepieciešama.

Vaikņemets brīdināja, ka finansējuma trūkums atgriezīsies „kā bumerangs”: pieaugs izsaukumi neatliekamajai palīdzībai un policijai, kā arī apmeklējumi ārstniecības iestādēs.