Igaunijā samazinās skujkoku mežu platība
Igaunijas Vides aģentūras 2025. gada meža inventarizācija liecina, ka kokmateriālu izciršanas apjoms saglabājas 11-12 miljonu kubikmetru robežās, taču skujkoku dominēto mežu platība sarūk. Kopējā meža zeme turpina pakāpeniski augt.
Vides aģentūra otrdien publiskoja 2025. gada statistiskās meža inventarizācijas rezultātus. Šāda inventarizācija Igaunijā tiek veikta kopš 1999. gada, un šogad novērtēšanas metodikā ieviesti vairāki uzlabojumi — precizēta koku augstuma aprēķināšana, kā arī pieauguma, koku bojāejas un kopējā meža pieauguma vērtēšana.
Saskaņā ar jaunākajiem datiem, meži klāj 52,1% Igaunijas teritorijas, un kopējā meža zemes platība turpina lēnām pieaugt.
Koksnes krājumi stabilizējušies
Vides aģentūras direktors Taimars Ala norādīja, ka koksnes krājumi kopumā ir stabilizējušies, taču atsevišķi jāvērtē saimnieciski izmantojamie meži — tajos jau septiņus astoņus gadus izciršanas apjoms pārsniedz tīro koksnes pieaugumu. Pēc viņa vārdiem, tas nenozīmē krīzi, bet ir nozīmīgs rādītājs, plānojot turpmāko mežsaimniecību.
Aptuveni puse mežu ir valsts pārziņā, pārējie pieder fiziskām un juridiskām personām, un juridisko personu īpašumā esošo mežu platība turpina augt.
Egles cieš no mizgraužiem
Pēdējos gados izciršanas apjoms saglabājas 11-12 miljonu kubikmetru līmenī. Ap 8% no tā veido atmirušas koksnes ieguve, bet vairāk nekā trīs ceturtdaļas — kailcirtes un citi meža atjaunošanai paredzēti ciršanas veidi. Visvairāk tiek izcirstas egles, otrajā vietā ir bērzi.
Skujkoku dominēto mežu platība sarūk, un speciālisti prognozē, ka egļu izciršanas apjoms turpmāk samazināsies, savukārt bērzu mežiem vēl ir potenciāls izciršanas pieaugumam. Ala skaidroja, ka egļu mežus būtiski ietekmē bojājumi, jo īpaši egļu astoņzobu mizgraužu izplatība, kas pēdējos gados likusi veikt papildu izciršanu iepriekšējā apjomā vairs nav iespējams. Arī priežu mežos ir vairāki faktori, kas prasa atsevišķu analīzi, taču, lai pēc izciršanas atkal izaugtu priežu mežs, nepieciešami ieguldījumi meža atjaunošanā un jauno stādījumu kopšanā.
Aptuveni ceturto daļu saimnieciski izmantojamo mežu veido pieauguši, gatavi ciršanai audzes. Platība, kurā saimnieciskā darbība netiek veikta, pieaugusi līdz aptuveni piektajai daļai no visas meža teritorijas, palielinājusies gan jauno, gan veco mežu platība.
