Igaunijā samazinās ukraiņu bēgļu skaits, kas meklē patvērumu

Igaunijas amatpersonas ziņo, ka šī gada pirmajos piecos mēnešos pagaidu aizsardzība piešķirta 1805 Ukrainas kara bēgļiem, savukārt starptautisko aizsardzību lūguši 295 cilvēki. Lielākā daļa starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju – vairāk nekā 80 procenti – ir Ukrainas pilsoņi. Seši pieteikumu iesniedzēji ir Krievijas pilsoņi, bet pieci – no Sudānas. Šogad 211 personām piešķirta alternatīvā aizsardzība, bet 22 – bēgļa statuss.

Igaunijas Policijas un robežsardzes Ziemeļprefektūras migrācijas procesu nodaļas vadītājs Stīvs Lukss skaidro, ka pagaidu aizsardzība un starptautiskā aizsardzība ir atšķirīgas. Pagaidu aizsardzība paredzēta Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, un tā ir spēkā līdz 2027. gada martam. Pagarināšanu vai izbeigšanu lems Eiropas Savienība.

Lukss norāda, ka galvenā tendence pēdējos gados nav mainījusies – Igaunija galvenokārt sniedz aizsardzību Ukrainas kara upuriem. Salīdzinot ar 2022. gada sākuma krīzi, kad tika saņemti desmitiem tūkstošu pieteikumu, pašreizējais temps – aptuveni 1800 cilvēku piecos mēnešos – liecina, ka migrācijas spiediens ir stabilizējies un ir kontrolējams. Tas ļauj valstij un pašvaldībām individuālāk risināt ierašanos.

Pēdējos gados liela daļa patvēruma centru iedzīvotāju ir bijuši no Ukrainas, bieži vien ģimenes, kas cenšas ātri atjaunot savu dzīvi. Vao patvēruma centra Lēnes-Virumā vadītāja Jana Selesņeva stāsta, ka gan Vao, gan Vāgevas centri darbojas stabilī. Dzīve tajos ir samērā mierīga un rutinēta, un cilvēki pielāgojas un mācās dzīvot kopā.

Selesņeva norāda, ka izmitināšanas centru iedzīvotāji tiek atbalstīti atbilstoši viņu vajadzībām, īpaši palīdzot pāriet uz patstāvīgu dzīvi. Gadu gaitā mainījies iedzīvotāju profils – kļuvis vairāk ģimeņu un bērnu, līdz ar to pieaudzis atbalsta pieprasījums izglītībā, valodas apguvē un ikdienas sadzīvē. Vietējā sabiedrība ir pielāgojusies, attieksme kļuvusi mierīgāka, un sadarbība darbojas labi.