Igaunija slēgs visus autoceļu robežpunktus ar Krieviju pēc sabotāžas mēģinājuma
Igaunijas valdība apstiprinājusi visu piecu autotransporta robežkontrolpunktu slēgšanu uz robežas ar Krieviju no 1. decembra. Lēmums pieņemts pēc dedzināšanas mēģinājuma aizsardzības uzņēmumā, ko Tallina saista ar Krievijas militāro izlūkdienestu GRU.

Igaunijas valdība oficiāli apstiprinājusi, ka no 1. decembra tiks slēgti visi autoceļu robežšķērsošanas punkti uz valsts robežas ar Krieviju. Tas ir atbilde uz sabotāžas mēģinājumu aizsardzības uzņēmumā, ko Tallina piedēvē Krievijas militārajam izlūkdienestam GRU. Slēgšana skars piecus punktus: Narva-1, Narva-2, Koidula, Luhamaa un Saatse. Dzelzceļa satiksme netiks ietekmēta, bet valdība norādījusi, ka lēmumu var pārskatīt pēc sešiem mēnešiem.
Valdība lēmumu raksturojusi kā atbildi uz Krievijas turpināmajām naidīgajām darbībām pret Igauniju un citām Eiropas valstīm. Premjerministrs Kristens Mihals paziņojis, ka Igaunija neļaus Krievijai izmantot tās atvērtību pret pašu valsti.
Kas notika
Aizdomas par dedzināšanu radās 14. novembra naktī aizsardzības uzņēmuma Threod Systems objektā Viimsi, netālu no Tallinas. Ražošana un produkcija netika bojāta. Saistībā ar incidentu aizturēti astoņi cilvēki no Latvijas. Ārlietu ministrs Margus Cahkna pagājušajā svētdienā paziņoja, ka Igaunija apsver robežas slēgšanu, atsaucoties uz pierādījumiem, ka uzbrukumu pasūtījis GRU. Šogad Igaunijas aizsardzības uzņēmumi jau divreiz bijuši uzbrukumu mērķis. Igaunijas Iekšējās drošības dienests norādījis, ka abas operācijas atļāvuši Krievijas drošības dienesti.
Pašreizējā nedēļā prezidente Ülle Madise aicinājusi valdību nerīkoties emociju ietekmē, vienlaikus atzīstot, ka atvērtas robežas Igaunijas drošības iestādei Kapo nozīmē papildu darbu.
Konteksts
Igaunija nav pirmā ES valsts uz Krievijas robežas, kas spērusi šādu soli. Somija savu sauszemes robežu ar Krieviju slēdza 2023. gada decembrī, bet Latvija, Lietuva un Polija pēdējos gados būtiski ierobežojušas satiksmi savās austrumu robežās. Praktiski pirms šī lēmuma aktīvi darbojās tikai trīs no pieciem punktiem — Narvā, Luhamā un Koidulā. Krievija satiksmi Narvā apturēja 2024. gada februārī, taču gājēju šķērsošana turpinājās.
Maskava iesaistīšanos sabotāžas uzbrukumos noliedz, bet Krievijas Ārlietu ministrija lēmumu nodēvējusi par rusofobiju.


