Igaunijā stabilizējies pagaidu aizsardzību saņemošo bēgļu skaits

Saskaņā ar ERR ziņām, šī gada pirmajos piecos mēnešos Igaunijā pagaidu aizsardzību saņēmuši 1805 Ukrainas bēgļi. Šajā pašā laika posmā iesniegtas 295 starptautiskās aizsardzības pieteikumi, no kuriem vairāk nekā 80% ir Ukrainas pilsoņi. Seši pieteicēji bija Krievijas pilsoņi, bet pieci – Sudānas pilsoņi.

Pagaidu aizsardzība nodrošina Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenēm tiesības, kas līdzīgas Igaunijas iedzīvotāju tiesībām. Šis pasākums ir pagarināts līdz 2027. gada martam, un lēmumu par tālāku pagarināšanu vai pārtraukšanu pieņem Eiropas Savienība.

Papildus pagaidu aizsardzībai 211 cilvēkiem šogad piešķirta alternatīvā aizsardzība. Kā skaidroja Ziemeļu prefektūras migrācijas lietu nodaļas vadītājs Stīvs Lukss, šie cilvēki ne vienmēr saskaras ar personisku politisku vajāšanu, bet atstāj savu valsti pastāvīgu draudu, piemēram, kara vai plaša mēroga vardarbības, dēļ.

Lukss norādīja, ka salīdzinājumā ar 2022. gada sākuma krīzi, kad pieteikumi pagaidu aizsardzībai tika iesniegti desmitiem tūkstošu, šobrīd 1800 cilvēku piecu mēnešu laikā liecina par migrācijas spiediena stabilizāciju. Tas ļauj valstij un pašvaldībām strādāt ar ienākošajiem cilvēkiem individuālāk. Stabilizācija ir novērojama arī izmitināšanas centros, kur Vao un Vēgevas centros pašlaik dzīvo nedaudz vairāk par 40 cilvēkiem.

Pēdējos gados šajos centros galvenokārt dzīvo ukraiņi, bieži vien ģimenes, kuras cenšas pēc iespējas ātrāk atjaunot savu dzīvi Igaunijā. Vao centra vadītāja Jana Seļesņeva atzīmēja, ka centri strādā stabili, dzīve tajos ir mierīga un rutinēta, cilvēkiem tiek sniegts nepieciešamais atbalsts. Gadu gaitā ir mainījies centru iemītnieku profils – ir vairāk ģimeņu ar bērniem, tādēļ pieaudzis atbalsta pieprasījums izglītības, valodas apguves un ikdienas jautājumu risināšanā. Seļesņeva uzsvēra, ka svarīgākais uzdevums ir integrācija, lai cilvēki saprastu Igaunijas sabiedrības uzbūvi, atrastu tajā savu vietu un iemācītos tikt galā paši.