Igaunijā strīds par 546 miljonu eiro ES lauksaimniecības naudu
Igaunija ES nākamajā budžeta periodā saņems papildu 546 miljonus eiro, jo tās lauksaimniecības atbalsts līdz šim bija zemāks par vidējo. Nozares pārstāvji un ministrija strīdas, cik lielu daļu no šīs naudas patiešām novirzīt ražošanas attīstībai.
Eiropas Komisija, aprēķinot Igaunijas piešķīrumu nākamajam ES budžeta periodam, ņēma vērā, ka valsts lauksaimniecības atbalsts līdz šim bijis zemāks nekā vidēji ES. Tas Igaunijai devis papildu apmēram 546 miljonus eiro, un Komisija atstājusi pašai valstij izlemt, kā šo iespēju izmantot.
Igaunijas Finanšu ministrijā 17 speciālistu darba grupa izvērtēja ministriju pieprasījumus un sagatavoja pirmo sadales priekšlikumu. Nozares aprēķini rāda, ka no visas summas tikai aptuveni 295 miljoni eiro faktiski nonāktu lauksaimniecības un pārtikas ražošanas attīstībā — 245 miljoni pārtikas nodrošinājumam un 50 miljoni pārtikas rūpniecībai.
Finanšu ministrs Jirgens Ligi paudis, ka cīnījies, lai nauda paliktu lauksaimniecības jomā, un budžeta pozīciju ziņā tas atbilst patiesībai. Taču šo pozīciju ietvaros nauda paredzēta ļoti dažādiem mērķiem. Klimata ministrijai no šīs naudas paredzēti 117 miljoni eiro — bioloģiskajai daudzveidībai privātajos mežos Natura 2000 teritorijās, pusnatūras pļavu uzturēšanai, ūdens un augsnes aizsardzībai, kā arī meža nozares investīcijām. Lai atrastu šo summu, samazināti lauksaimniecības pasākumi.
No 245 miljoniem, kas paredzēti pārtikas nodrošinājumam, 85 miljoni eiro paredzēti pašnodrošinājuma un kritiskās ražošanas jaudas palielināšanai — cūkkopībai, putnkopībai un olu ražošanai, dārzkopībai, kartupeļiem, siltumnīcām, apūdeņošanai, uzglabāšanai un selekcijai. 110 miljoni paredzēti produktivitātei un konkurētspējai — tehnoloģijām, resursu efektivitātei, biogāzei, atjaunojamai enerģijai un pievienotās vērtības radīšanai. Vēl 50 miljoni paredzēti krīžu noturībai, tostarp biodrošībai, bet arī rezervēm, loģistikai un pārtikas nekaitīguma iestāžu spējām. Pārtikas rūpniecība saņemtu 50 miljonus septiņu gadu laikā — mazāk nekā pašreizējā perioda 78,1 miljons.
Nozares pārstāvji uzsver, ka Igaunijas lauksaimniecības uzņēmumu ēku, iekārtu un tehnikas vērtība 2024. gadā bijusi 1567 eiro uz hektāru salīdzinājumā ar ES vidējo 2456 eiro, bet produkcijas vērtība — 1350 eiro pret ES vidējiem 3025 eiro uz hektāru. Pagājušajā gadā Igaunija importējusi par 539 miljoniem eiro vairāk lauksaimniecības un pārtikas produktu, nekā eksportējusi.
Premjerministrs Kristens Mihals un citi politiķi solījuši, ka 546 miljoni eiro jāizmanto lauksaimniecības un pārtikas ražošanas attīstībai. Tagad valdībai jālemj, kā šo apņemšanos atspoguļot galīgajā finansējuma sadales plānā.
