Igaunija sūta robežsargus uz Latvijas–Baltkrievijas robežu; amatpersona aicina nepanikot
Igaunija uz diviem mēnešiem nosūta kārtējo robežsardzes vienību uz Latvijas–Baltkrievijas robežu, kur pašlaik ir vislielākais nelikumīgās migrācijas spiediens. Igaunijas amatpersona saka, ka panikai nav pamata, taču draudi uz valsts austrumu robežas ir reāli.
Igaunija pirmdien nosūta uz Latviju nākamo robežsardzes vienību, lai palīdzētu apsargāt Latvijas un Baltkrievijas robežu, kur pašlaik ir vislielākais nelikumīgās migrācijas spiediens. Policijas un robežsardzes pārvaldes ģenerāldirektora vietnieks Veiko Komusārs sacīja, ka palīdzība kaimiņvalstīm nav nekas jauns.
Viņš norādīja, ka pašlaik viss migrācijas spiediena centrs ir Latvijas maršrutā, un līdzās Igaunijai Latvijas kolēģiem palīdz arī Somija un Lietuva. Mērķis ir stipra Eiropas Savienības ārējā robeža, lai draudi paliktu ārpus bloka. Prognozes liecina, ka tuvākajā laikā situācija nebeigsies.
Lai gan galvenais spiediens vērsts uz Latviju, Igaunijā pēdējo divu nedēļu laikā aizturēts 81 cilvēks, kas nelikumīgi ieceļojuši caur Baltkrieviju; lielākā daļa ir no Āfrikas valstīm. Komusārs skaidroja, ka šie cilvēki ar starpnieku palīdzību tiek organizēti tālākai ceļošanai uz citām valstīm. Šonedēļ plānots pirmos aizturētos nodot Latvijai, jo Latvijai jau ir izveidoti kanāli viņu atgriešanai ceļa sākumpunktā.
Papildus nelikumīgo robežšķērsotāju aizturēšanai robežsardze aktīvi cīnās ar cilvēku kontrabandistiem. Pagājušajā nedēļā aizturēti trīs starpnieki, kuri gūst organizētus noziedzīgus ienākumus no migrantu pārvietošanās. Iemesls, kāpēc pašreizējais maršruts izceļas, ir tas, ka ES dalībvalstu starpā ieviesti papildu robežkontroles pasākumi un tīkls kļuvis blīvāks. Šāds blīvs tīkls būtu jāpielieto visā ES ārējā robežā, lai saglabātu drošību Šengenas zonā.
Pēc kāda incidenta Tallinas Nōmē apkaimē, kur iedzīvotāji dzīvojamā mājā pamanīja nepazīstamu cilvēku grupu, Komusārs uzsvēra, ka panikai nav pamata, bet aicināja ziņot par aizdomīgiem notikumiem. Vairāku desmitu cilvēku pārvietošanās grupās nav normāla un var norādīt, ka šiem cilvēkiem nav visi dokumenti. Individuālu cilvēku dēļ sabiedrībai nav jākrīt panikā.
Jautāts, vai migrācijas spiediens kādreiz varētu tikt vērsts tieši uz Igaunijas–Krievijas robežu, Komusārs atzina, ka tas ir reāls drauds. Pirms dažiem gadiem līdzīgi mēģinājumi notika arī Igaunijas robežšķērsošanas punktos, bet kopš tā laika to nav bijis. Tomēr organizatoriem ir gan tehniskās iespējas, gan pietiekami daudz cilvēku, lai nākotnē rīkotu šādas operācijas. Pašlaik tas tiek uzskatīts par maz ticamu, bet situācija var ātri mainīties, jo slēgtu maršrutu vietā organizatori meklēs alternatīvas. Baltkrievija un iepriekš arī Krievija šādas situācijas atbalstījušas, tāpēc to nevar izslēgt.
