Igaunija un ASV tuvojas vienošanās par retzemju metāliem

Igaunija un Amerikas Savienotās Valstis ved sarunas par vienošanos retzemju elementu jomā, kuras mērķis ir stiprināt piegāžu ķēžu drošību. Igaunijas ārlietu ministrs Margus Cahkna uzsvēra, ka sarunas neskar Igaunijas derīgo izrakteņu atradnes — mērķis ir attīstīt vietējo industriju un piesaistīt jaunas investīcijas.

Pasaules retzemju tirgu lielā mērā kontrolē Ķīna, kas pēdējos gados ievērojami ierobežojusi eksportu. Tāpēc ASV cenšas dažādot piegādes avotus un stiprināt savas piegāžu ķēdes, slēdzot vienošanās ar citiem partneriem. Igaunijai ir viena no lielākajām retzemju ražošanas un pārstrādes jaudām Eiropā, un abas puses ir ieinteresētas ciešākā sadarbībā, lai gan sarunas vēl ir sākuma stadijā.

Pēc ministra Cahknas teiktā, Igaunijas interese ir izveidot valstī vismaz Eiropas lielāko zināšanu un attīstības centru, piesaistīt plašāka mēroga investīcijas un stiprināt Igaunijas lomu retzemju piegāžu tīklā, kā arī risināt drošības politikas apsvērumus.

Reģionā jau vairākas vienošanās

ASV iniciatīvā jau iesaistītas tādas valstis kā Polija, Lielbritānija un Japāna. Ceturtdien sadarbības līgumu ar ASV parakstīja arī Lietuva, kuras ārlietu ministrs Kęstutis Budrys apmeklēja Vašingtonu. Viņš norādīja, ka retzemju piegāžu drošība ir šobrīd otra svarīgākā ārpolitikas prioritāte pēc drošības jautājumiem un ka jāveido noturīga piegāžu ķēde sadarbībā ar ASV.

ASV valsts sekretārs Marko Rubio uzsvēra, ka retzemju elementu piegāžu un pārstrādes drošība ir 21. gadsimta ekonomikas pamats, kas svarīgs gan ekonomikai, gan aizsardzībai. Viņš minēja, ka Lietuvai ir globāli vadoša loma fotonikas jomā.

Lietuvas vienošanās nosacījumus plaši apsprieda ar vietējiem uzņēmumiem, kuri uzskata, ka tā varētu novest pie vairākiem lieliem projektiem. Nākamo sešu mēnešu laikā Lietuva un ASV lems, kuras iniciatīvas ir vērts īstenot, finansējumu paredzot gan no valsts, gan privātiem avotiem.