Igaunijā vairāk nekā tūkstoš skolēnu palikuši bez skolas vietas — lielākoties krievvalodīgie

Dienu pirms mācību gada sākuma ap 1300 obligātajā izglītības vecumā esošu jauniešu Igaunijā joprojām nebija skolas vietas, bet 11. septembrī bez tās palika 485 pamatskolu absolventi. Izglītības ministre Kristīna Kallasa atzina, ka problēma visasāk izpaužas Tallinā un skar galvenokārt krievvalodīgo pamatskolu absolventus, kuri veido vairāk nekā 60 procentus no visiem bez skolas vietas palikušajiem.

Pēc Kallas teiktā, šie jaunieši nevar iestāties pat profesionālajās skolās, jo viņu igauņu valodas prasmes ir gandrīz nekādas, lai gan valodu skolā mācījušies deviņus gadus. Profesionālajā izglītībā ietilpst tehniski priekšmeti, un skolēni nevar piedalīties nodarbībās, ja nesaprot pat drošības instrukcijas, tāpēc atvieglojumi šeit nepalīdz.

Ministre kritizēja Tallinas pilsētas Centra partijas vadīto pašvaldību, kas ilgstoši aizstāvējusi krievvalodīgo izglītību, bet tagad pauž sašutumu par radušos situāciju. Viņasprāt, šie bērni faktiski vienmēr ir bijuši šādā situācijā, tikai iepriekš tas nebija redzams. Kallasa skaidroja, ka igauņu valoda skolēniem tikusi mācīta tikai 45 minūtes dienā, un pastāv iespēja, ka arī pašas valodas stundas skaidrotas krievu valodā.

Zemi rezultāti valodas testos

Skolās, kas pāriet uz igauņu mācībvalodu, ceturtajā klasē jāveic valodas pārbaudījumi. Vidējais rezultāts pārsniedz 50 procentus, taču Kallasa uzsvēra, ka tas nav labs rādītājs, jo puse skolēnu nesasniedz pat pamatlīmeni A1. Ministrija arī apsver, kādā valodā pēc trim gadiem kārtot pamatskolas matemātikas eksāmenu skolēniem, kas uz igauņu valodu pārgāja pirms diviem gadiem — iespējams risinājums ir eksāmena valodas izvēle vai vienkāršota igauņu valoda. Kallasa kā brīdinošu piemēru minēja Latvijas PISA rezultātus, kas krities zem OECD vidējā rādītāja pēc lēmuma visiem skolēniem testu kārtot latviešu valodā.

Tiks ieviests arī valodas prasmju novērtējums bērnudārza noslēgumā. Vienlaikus valodas atbalsta finansējums tagad pieejams arī igauņu mācībvalodas skolām, jo tajās arvien vairāk mācās krievvalodīgi bērni. Būtiski samazinājies arī skolotāju skaits, kas neatbilst valodas prasībām — no 1802 pirms diviem gadiem līdz 144 šobrīd.