Igaunijā vīrieši dzīvo īsāk nekā sievietes jau 150 gadus — izpētīti iemesli
Tallinas Universitātes pētnieks Marks Gortfelders atklājis, ka vīriešu un sieviešu dzīves ilguma atšķirība Igaunijā pastāv jau pusotru gadsimtu un to ietekmējuši gan bioloģiski, gan sociāli faktori. Mūsdienās atšķirība ir aptuveni 10%, kas ir trīs reizes vairāk nekā Zviedrijā.
Tallinas Universitātes un Igaunijas Demogrāfijas centra pētnieks Marks Gortfelders pētījumā analizējis, kāpēc Igaunijā vīrieši vēsturiski dzīvo mazāk nekā sievietes. Izmantojot dzimuma un vecuma datus no 19. gadsimta līdz mūsdienām, viņš secinājis, ka atšķirība pastāv vismaz 150 gadus.
No zemes trūkuma līdz tuberkulozei
- gadsimta vidū un beigās atšķirība bija ap 10%, bet starpkaru periodā tā palielinājās. Gortfelders pieļauj, ka vienu iemeslu varētu veidot pārmērīgs alkohola patēriņš, kaut gan dati par to no tā laika nav pieejami. Reāls faktors bija zemes trūkums — vīriešiem tradicionāli bija pienākums uzturēt saimniecību, un bezzemniecība radījusi vilšanos un, iespējams, alkoholismu. Starpkaru zemes reforma problēmu atrisinājusi tikai daļēji. Nabadzīgie apstākļi veicinājuši arī tuberkulozes izplatību, kas agrārajā Igaunijā, atšķirībā no industriālajām Rietumvalstīm, vairāk skārusi vīriešus.
Padomju periods un neatkarība
- gadā atšķirība sasniedza gandrīz 20%, ko daļēji ietekmēja arī bailēs slēpušies vīrieši mežabrāļu laikā. Pēc Staļina nāves PSRS veiksmīgi ierobežoja infekcijas slimības, taču Austrumbloks atpalika no Rietumu sirds un asinsvadu slimību ārstniecības attīstības, kas no 1965. gada palielināja atšķirību. 1990. gadu sociālisma sabrukums un rūpniecības krīze vairāk skāra vīriešus kā galvenos ģimenes apgādniekus, radot vēl vienu kāpumu — 1995. gadā atšķirība sasniedza 17%.
Pēc tam Igaunija panākusi uzlabojumus, apsteidzot Latviju un Lietuvu, nemaz nerunājot par Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu. Tomēr pašreizējā aptuveni 10% atšķirība joprojām ir gandrīz trīs reizes lielāka nekā Zviedrijā. Gortfelders norāda, ka kultūras un uzvedības normas mainās lēni starp paaudzēm, un veselības sistēma vien problēmu nespēj novērst. Pētījums publicēts žurnālā "Historical Life Course Studies".
