Igaunijai var nākties atmaksāt Dānijai un Nīderlandei 14,5 miljonus eiro par neizdevušos munīcijas darījumu
Igaunijas Aizsardzības investīciju centram neizdevās saņemt apmaksāto munīciju Ukrainai, un tagad valstij, iespējams, no sava budžeta jāatmaksā donorvalstu nauda. Skandāls jau izmaksāja amatu bijušajam aizsardzības ministram.
Igaunijai var nākties no valsts budžeta atmaksāt līdz pat 14,5 miljoniem eiro Dānijai un Nīderlandei pēc tam, kad šo valstu piešķirtie līdzekļi tika izmantoti neveiksmīgiem avansa maksājumiem par munīciju Ukrainai, vēsta izdevums "Postimees".
Kopš 2024. gada augusta valsts Aizsardzības investīciju centrs (RKIK) noslēdza četrus līgumus ar itāļu uzņēmumu "Datasel", ko bija iegādājies Indijas kapitāla "Neco Defense Munitions", un samaksāja aptuveni 70 miljonus eiro avansā par artilērijas šāviņiem Ukrainai. Munīcija tā arī netika piegādāta, līgumi tika lauzti, un Igaunija tagad mēģina atgūt naudu gan Igaunijas tiesās, gan Šveices šķīrējtiesā.
Donorvalstis
Ar lietu iepazinušies avoti "Postimees" apstiprinājuši, ka līdzekļu devējas bija Dānija un Nīderlande — Dānija bija piešķīrusi 9,5 miljonus eiro no "Datasel" avansa, bet Nīderlande 5 miljonus eiro citam, nenosauktam uzņēmumam paredzētam maksājumam. Abas valstis Igaunijai kopumā, iespējams, piešķīrušas krietni vairāk par 14,5 miljoniem eiro, taču lielākā daļa šo līdzekļu ir vai nu jau iztērēta, vai arī droši glabājas Igaunijas kontā.
Saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem Igaunijai jāatmaksā visa neizlietotā nauda, ja Ukraina no šiem uzņēmumiem munīciju nav saņēmusi. RKIK direktora vietnieks Asko Kivinuks apstiprinājis, ka Igaunijai nauda jāatmaksā nekavējoties pēc devēju pieprasījuma, un pašlaik notiekot sarunas, vai donorvalstis būs gatavas gaidīt tiesas procesu noslēgumu. Starpvalstu nolīgumi beidzas jau šogad, tāpēc atmaksa var skart pašreizējo, nevis nākamā gada budžetu.
Igaunijas Aizsardzības ministrija noliedz Nīderlandes iesaisti "Datasel" lietā, savukārt Nīderlandes Aizsardzības ministrija apstiprinājusi, ka tā Igaunijai līdzekļus piešķīrusi un ka nolīgumi paredz to atgriešanu. Valsts kontrole brīdinājusi, ka riski var radīt būtiskas saistības valsts budžetam, un atzinusi par kļūdainu ministrijas agrāko paziņojumu Riigikogu, ka budžeta riska neesot.
Skandāls jau bija viens no iemesliem, kāpēc 2026. gada 2. septembrī amatu atstāja aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs. Viņa pēctecis Martins Herems solījis padziļināti analizēt sistēmiskās problēmas aizsardzības iepirkumos.
