Igaunijas aizsardzības investīciju centra vadītājs: no 28 munīcijas līgumiem Ukrainai astoņi izrādījušies problemātiski

Igaunijas Valsts aizsardzības investīciju centra (RKIK) vadītājs Elmars Vahers piektdien televīzijas raidījumā "Terevisioon" (ETV) paziņoja, ka no 28 līgumiem par munīcijas iegādi Ukrainai, kas noslēgti par Eiropas Miera fonda līdzekļiem, astoņi šobrīd tiek uzskatīti par problemātiskiem. Kopējā līgumu summa pārsniedz 350 miljonus eiro.

Pēc Vahera teiktā, astoņi līgumi atrodas tā sauktajā "sarkanajā zonā" — piegādes pēc tiem nav notikušas tā, kā Igaunijas puse bija rēķinājusies. Par sešiem līgumiem jau uzsākti tiesas procesi — viena lieta tiek izskatīta Igaunijā, pārējās šķīrējtiesās. Vahers pieļāva, ka strīdu skaits var vēl pieaugt.

RKIK vadītājs norādīja, ka pašreiz galvenais mērķis ir atgūt samaksāto naudu. Izmantojot Eiropas Miera fonda līdzekļus, Igaunijai jāievēro Eiropas Savienības noteiktie termiņi, un piegādes kavēšanās ir viens no pamatiem līguma laušanai.

Vienā gadījumā galvenā problēma bijusi ne tikai piegādes termiņi, bet arī produkcijas kvalitāte — runa ir par šāviņiem, kurus RKIK speciālisti apskatījuši klātienē un kuru izmantošana varētu būt bīstama vai neefektīva. Vahers uzsvēra, ka piedāvātā prece nebija tā, kas Ukrainai nepieciešama uzvarai karā.

RKIK vadītājs atzina, ka lēmums slēgt šādus līgumus un veikt lielus avansa maksājumus starpniekuzņēmumiem, kas dibināti vienīgi šim nolūkam, bijis kļūdains. Vahers RKIK vadību pārņēma jau pēc šo līgumu noslēgšanas — daudzi no problemātiskajiem līgumiem tobrīd bija stadijā, kad sarunu iespējas jau bija izsmeltas, tāpēc tika nolemts pāriet uz tiesvedību.

Kā iespējamos iemeslus Vahers minēja pārāk šauru lēmumu pieņemšanas struktūru organizācijā un nepietiekami efektīvus iekšējās kontroles un lēmumu fiksācijas procesus. Igaunijas Valsts kontrole iepriekš norādījusi, ka par daļu RKIK 2024.–2025. gadā pieņemto lēmumu nav iespējams saprast, kāpēc tie pieņemti.

Vahers uzsvēra, ka viņa uzdevums tagad ir mainīt organizācijas darbu, atjaunot uzticību un izveidot sistēmu, kas spētu efektīvi pārvaldīt būtiski pieaugušo aizsardzības budžetu. Viņš atteicās vērtēt priekšgājēju lēmumus, norādot, ka daudzi ar problemātiskajiem līgumiem saistītie darbinieki organizāciju jau pametuši.

Komentējot aizsardzības ministra Hanno Pevkura 2. septembrī izsludināto amata atstāšanu, kad tas uzņēmās politisko atbildību par aizsardzības nozares problēmām, Vahers atteicās vērtēt ministra lēmumu, tomēr atzina, ka tas pieņemts apzināti.