Igaunijas Aizsardzības investīciju centru pirms diviem gadiem apkrāpa par gandrīz 60 000 eiro
Igaunijas Aizsardzības investīciju centrs (RKIK) 2024. gadā e-pasta krāpniecībā zaudēja gandrīz 60 000 eiro. Policija lietu izbeidza, krāpniekus neidentificējot, bet publiski tā kļuva tikai šonedēļ.
Igaunijas Aizsardzības investīciju centrs (RKIK) pirms diviem gadiem krāpnieku dēļ zaudēja gandrīz 60 000 eiro. Kā vēsta Delfi, policija lietu slēdza, nenoskaidrojot vainīgos. Sabiedrībai šis gadījums kļuva zināms tikai šonedēļ.
Kā darbojas šāda krāpniecība
Igaunijas Informācijas sistēmu pārvaldes (RIA) analītiķe Helena Jürgensone norādīja, ka nonākšana biznesa e-pasta krāpnieku redzeslokā daudz liecina par organizācijas procesiem un drošību. Viņasprāt, noziedznieki šādai shēmai velta ievērojamas pūles: pārņem organizācijas e-pasta kontu, ilgstoši seko sarakstei un īstajā brīdī nomaina rēķinu.
Bijušā un esošā vadītāja skaidrojumi
RKIK vadītājs krāpšanas laikā Magnuss-Valdemārs Sārs sacīja, ka neatceras uzņēmuma nosaukumu un to nevar pārbaudīt. Pēc viņa teiktā, iesaistītais nodaļas vadītājs un galvenais finanšu direktors joprojām strādā centrā. Sārs uzsvēra, ka rēķinu apstrāde jau pirms incidenta bijusi samērā tehniska un to pārbaudījuši vismaz seši cilvēku pāri. Viņš arī atcerējās, ka informējis tālaika aizsardzības ministru Hanno Pevkuru, taču sīki šo jautājumu viņi nav apsprieduši. Pēc Sāra teiktā, par notikušo ziņots izmeklēšanas iestādēm un iesniegta krimināllieta, savukārt centrs ieviesis papildu rēķinu apstrādes procedūras.
Pašreizējais RKIK direktors Elmars Vahers, kurš agrāk bijis policijas vadītājs, teica, ka par gadījumu uzzinājis pirms dažām dienām. Viņš nav pratinājis iesaistītos darbiniekus, jo tos jau nopratinājusi policija, un nav pamata apšaubīt Sāra sniegto informāciju.
Plašāks konteksts
RKIK jau iepriekš bijis uzmanības centrā saistībā ar vairāku miljonu eiro munīcijas iepirkumu Ukrainai. 2024. gadā centrs noslēdza četrus līgumus ar Itālijas uzņēmumu Datasel, kas pieder Indijā bāzētajai Neco Defense Munitions, un avansā samaksāja aptuveni 70 miljonus eiro par artilērijas šāviņiem. Neviens šāviņš netika piegādāts, līgumi tika izbeigti, un valsts naudu atgūst Igaunijas tiesās un Šveices šķīrējtiesā. Skandāls veicināja aizsardzības ministra Pevkura demisiju 2. septembrī.
- gada pirmajos sešos mēnešos Igaunijas policija saņēma 1816 ziņojumus par telefona un tiešsaistes krāpšanu, kopējie zaudējumi sasniedza 13,2 miljonus eiro.
