Igaunijas aizsardzības izdevumi uz vienu iedzīvotāju 2025. gadā sasniedz 769 eiro
Igaunija tērē 769 eiro uz vienu iedzīvotāju aizsardzībai 2025. gadā, ierindojoties ceturtajā vietā pēc aizsardzības izdevumu īpatsvara IKP starp NATO dalībvalstīm. Vislielākos izdevumus uz vienu cilvēku veic Norvēģija – 2768 eiro.
Saskaņā ar Somijas sabiedriskā medija Yle sagatavoto pārskatu, kurā izmantoti NATO un Somijas Bankas dati, Igaunija 2025. gadā aizsardzībai tērē 769 eiro uz vienu iedzīvotāju. Tas atbilst 3,42 procentiem no IKP, kas ir ceturtais augstākais rādītājs aiz Polijas, Lietuvas un Latvijas.
Pēc izdevumiem uz vienu cilvēku starp 32 NATO dalībvalstīm līderi ir Norvēģija (2768 eiro), ASV (2177 eiro) un Dānija (2138 eiro). Yle norāda, ka šī ir pirmā reize, kad kāda cita NATO valsts apsteidz ASV šajā rādītājā. Vairāk nekā 1000 eiro uz iedzīvotāju tērē arī Luksemburga (1480), Nīderlande (1368), Zviedrija (1294), Somija (1266) un Vācija (1063). NATO vidējais rādītājs ir 1212 eiro uz vienu cilvēku.
Starp lielākajām alianses dalībvalstīm Apvienotā Karaliste aizsardzībai tērē 969 eiro uz iedzīvotāju, Kanāda – 889, Francija – 795, Itālija – 675, Spānija – 584 un Turcija – 224 eiro. Yle piebilst, ka, lai gan aizsardzības izdevumus parasti mēra kā IKP daļu, salīdzinājums uz vienu iedzīvotāju izvirza priekšplānā bagātākas valstis ar mazāku iedzīvotāju skaitu, piemēram, Ziemeļvalstis, Nīderlandi un Luksemburgu.
Lietuva aizsardzībai tērē 862 eiro uz vienu cilvēku, bet Latvija – 668 eiro. Viszemākais rādītājs ir Albānijai (133 eiro). Islande nav iekļauta statistikā, jo tai nav savu bruņoto spēku. Dati ir provizoriski, aprēķināti 2021. gada nemainīgajās cenās. NATO dalībvalstis ir apņēmušās līdz 2035. gadam palielināt tiešos aizsardzības izdevumus līdz 3,5 procentiem no IKP, vēl 1,5 procentus atvēlot ar aizsardzību saistītām investīcijām.
