Igaunijas Aizsardzības ministrija neatbalsta likumprojektu, kas ļautu sabiedroto pilsoņiem piedalīties valsts aizsardzībā

Igaunijas Aizsardzības ministrija paudusi, ka neatbalsta likumprojektu tā pašreizējā redakcijā, kas paredzētu paplašināt citu sabiedroto valstu pilsoņu iespējas piedalīties Igaunijas nacionālajā aizsardzībā. Tā vietā ministrija piedāvā alternatīvu – izveidot atsevišķu Aizsardzības līgas biedra statusu ārvalstniekiem.

Pagājušajā mēnesī Igaunijas likumdevēji ierosināja izmaiņas, kas ļautu citu NATO dalībvalstu pilsoņiem, kuri jau ir Aizsardzības līgas biedri, uzņemties brīvprātīgus militārā dienesta pienākumus un ieņemt kara laika amatus, kam nepieciešama militārā pakāpe. Likumprojektu jūnijā atbalstīja 53 Rīgikogu locekļi. Grozījumi neparedzēja obligāto iesaukšanu NATO pilsoņiem, bet gan brīvprātīgas pievienošanās sistēmu personām, kas vecākas par 18 gadiem un nodevušas militāro zvērestu. Tie arī radītu juridisko pamatu NATO pilsoņu iecelšanai kara laika amatos, kas uzlabotu plānošanu apmācībai, komandstruktūrām un ekipējuma sadalei.

Tomēr pēc dokumenta izskatīšanas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka neatbalsta šo plānu. Ministrijas Stratēģiskās komunikācijas departamenta direktora vietnieks Rolands Murofs norādīja: "Ir svarīgi uzsvērt, ka Aizsardzības ministrija pilnībā atbalsta ideju iesaistīt sabiedroto valstu pilsoņus Igaunijas nacionālajā aizsardzībā. Tomēr mēs nevaram atbalstīt piedāvāto risinājumu, kas prasa daudz rūpīgāku apsvēršanu un likumprojekta tālāku izstrādi."

Ministrija norādīja, ka nedrīkst sajaukt atšķirības starp Aizsardzības līgas biedru kategorijām. Aktīvais biedrs atšķiras no atbalsta biedra ar to, ka atbalsta biedrs nepiedalās aktīvi militārajās apmācībās un viņam nav noteikts kara laika amats. "Mēs nevaram uzticēt kara laika pienākumus Aizsardzības līgas atbalsta biedriem, kuriem trūkst nepieciešamās apmācības un kuri neatbilst noteiktajām veselības prasībām. Tas ir bīstami gan indivīdam, gan uzdevuma izpildei," sacīja Murofs.

Otrkārt, ministrija uzskata, ka iesaistīto personu pienākumi, garantijas un atbildība ir neskaidri. Treškārt, valstij jābūt skaidrām tiesībām un iespējām veikt padziļinātu fona pārbaudi ārvalstniekiem, kas iesaistās valsts aizsardzībā, lai mazinātu drošības riskus. Lai risinātu šīs problēmas, Aizsardzības ministrija ierosina izveidot atsevišķu aktīvā biedra statusu Aizsardzības līgā ārvalstniekiem, nodrošinot, ka personas atbilst skaidrām veselības, apmācības un uzticamības prasībām un ir izgājušas drošības pārbaudi.

Ministrija arī norādīja uz nepieciešamību mazināt potenciālos drošības riskus. Piemēram, nepieciešams risinājums situācijām, kad NATO dalībvalsts pilsonis brīvprātīgi piesakās dienestam Igaunijā miera laikā, bet rada drošības apdraudējumu. Iekšlietu ministrija norādījusi, ka personai var nebūt iepriekšējas sodāmības, bet tā var būt saistīta ar ekstrēmistiskām vai teroristiskām organizācijām, organizēto noziedzību, var būt ideoloģiski radikalizēta vai turēta aizdomās par noziegumiem pret valsti. Tā kā persona ir ārvalstnieks, Igaunijas iestādēm var būt ierobežota informācija par viņa pagātni.