Igaunijas aizsardzības ministrs Pevkurs atkāpjas pēc revīzijas atklājumiem par iepirkumu haosu
Igaunijas ilggadējais aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs paziņojis par atkāpšanos no amata pēc Valsts kontroles kritikas par neskaidrībām munīcijas iepirkumos un aktīvu uzskaitē. Prokuratūra izmeklē iespējamu apzinātu dokumentu neiesniegšanu revidentiem.
Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs, kurš ir ilggadējākais ministrs neatkarīgās Igaunijas vēsturē, paziņojis par atkāpšanos no amata dienā, kad parlaments ievēlēja jauno valsts prezidenti Ülli Madisi. Pevkurs to skaidroja ar politisko atbildību par Valsts kontroles konstatētajiem trūkumiem Igaunijas Aizsardzības spēkos un Aizsardzības investīciju centrā (RKIK).
Valsts kontrole norādījusi, ka darba procesi joprojām nav sakārtoti, lai gan ministrs solījis tos uzlabot. Prokuratūra izmeklē iespējamu apzinātu dokumentu neiesniegšanu. Īpašu uzmanību piesaistījis gadījums, kad Igaunija samaksājusi gandrīz 70 miljonus eiro uzņēmumam, kas iepriekš nekad nebija ražojis artilērijas šāviņus un līdz šim nav piegādājis nevienu funkcionējošu munīcijas vienību.
Straujš budžeta pieaugums
Pevkurs skaidroja, ka aizsardzības izdevumi četru gadu laikā pieauguši no 768 miljoniem līdz 2,4 miljardiem eiro, jo valsts izvirzījusi mērķi palielināt izdevumus no 2% līdz 5% no IKP. Viņaprāt, sistēmas un uzskaite nav paspējušas pielāgoties šim straujajam kāpumam. Ministrs uzsvēra, ka 32 no 36 Valsts kontroles konstatējumiem par RKIK jau novērsti, un izstrādāts jauns 11 lappušu rīcības plāns ar konkrētiem atbildīgajiem un termiņiem.
Pevkurs atklāja, ka riskantie līgumi Ukrainas atbalstam kopumā sasnieguši aptuveni 500–600 miljonus eiro, lielākoties finansēti no iesaldētajiem Krievijas aktīviem un citu ziedotāju līdzekļiem — tas ir vien aptuveni 10% no Čehijas iniciatīvas apmēra, kas sasniegusi 4–5 miljardus eiro.
Ministrs atzina pārsteigumu par Riigikogu komitejas sēdē izskanējušo, ka Valsts kontrole nebija saņēmusi konkrētos līgumus, taču vēlāk noskaidrojis, ka RKIK tos nosūtījusi jau 5. jūnijā, bet tehniskas kļūmes dēļ tie nebija sasnieguši adresātu. Sūdzību prokuratūrā iesniedzis Centra partijas pārstāvis Aleksandrs Čaplogins.
