Igaunijas aizsardzības rūpniecība pārskata drošību pēc dedzinātāju uzbrukuma Milrem Robotics
Pēc tam, kad Igaunijas Drošības policija (KaPo) sadedzinātu Milrem Robotics ēku atzina par Krievijas slepeno dienestu organizētu uzbrukumu, valsts un aizsardzības nozares uzņēmumi meklē jaunu līdzsvaru starp atvērtību un drošības riskiem.
Igaunijas aizsardzības rūpniecība pēdējos gados strauji aug, bet līdz ar to pieaug arī iespējamo risku cena. Pēc tam, kad tika sadedzināta militārās tehnikas ražotāja Milrem Robotics ēka Lasnamē, uzņēmumi un valsts iestādes ir spiesti no jauna izvērtēt, cik gatavi tie ir šādiem apdraudējumiem.
Pēc KaPo sniegtās informācijas, Milrem ēkas dedzināšana bija pirmais šogad sekmīgais uzbrukums Igaunijā, kuru organizēja Krievijas slepenie dienesti ar savervētu izpildītāju starpniecību. KaPo vadītājs Margo Pallosons norādīja, ka mēģinājumu ir bijis būtiski vairāk, taču lielāko daļu izdevies novērst. Pēc viņa vārdiem, Krievija mēģina vervēt plašu personu loku — gan krieviski runājošās kopienas pārstāvjus, gan noziedzīgo aprindu locekļus, gan ārzemniekus. Pagājušajā gadā restorāna "Slava Ukraini" dedzināšanā izpildītāji bija savervēti Moldovā, savukārt Milrem gadījumā — Latvijā.
Jauns riska veids
Pallosons uzsvēra, ka izpildītāji var pat nezināt, ka pasūtītājs ir Krievijas slepenais dienests, kas nozīmē jaunu apdraudējuma veidu — risku var radīt ne tikai valsts tieši, bet arī internetā savervēts cilvēks. Drošības eksperts Meelis Oidsalu uzskata, ka ar šādiem uzbrukumiem Krievija vēlas parādīt gatavību eskalācijai un uzsvērt, ka valstu, kas atbalsta Ukrainu, aizsardzības nozare ir ievainojama.
Militārās tehnikas uzņēmuma GoCraft vadītājs Tormiss Sārs atzina, ka pēc notikumiem tiek vērtēts, kur drošību var pastiprināt un kāda loma šajā jāuzņemas valstij, jo aizsardzības rūpniecības ekosistēma izveidota miera laikā.
Diskusija par datu pieejamību
Aizsardzības rūpniecības savienība diskutē par iespēju ierobežot piekļuvi daļai uzņēmumu datu, kas šobrīd ir publiski pieejami reģistros. Iekšlietu ministrs Igors Taro pauda šaubas, ka datu slēpšana būtu efektīvs risinājums, uzsverot, ka svarīgāk ir ieguldīt infrastruktūrā, novērošanā un apsardzē. GoCraft pārstāvis atzina, ka informāciju pilnībā noslēpt praktiski nav iespējams, tomēr nākotnē vērts pārdomāt, kādi dati par uzņēmumiem jāglabā reģistros.
Oidsalu arī norādīja, ka valsts pati ir jaunu aizsardzības rūpniecības parku dalībniece, un aicināja apsvērt, cik droši ir izvietot šādus objektus, piemēram, Ida-Virumā. Eksperti aicina saglabāt mieru, jo diversiju apjoms pašlaik ir samērā neliels.
