Igaunijas ārlietu ministrs: ANO Statūti nedrīkst kļūt par ieteikumu

Igaunijas ārlietu ministrs Margus Tsahkna publicējis rakstu, kurā skaidro Igaunijas mērķus gaidāmajā ANO Ģenerālās asamblejas augsta līmeņa nedēļā Ņujorkā. Viņš uzsver, ka centrālais jautājums ir, vai ANO Statūtu princips par to, ka valstu robežas nedrīkst mainīt ar spēku, ir saistošs noteikums vai tikai ieteikums.

Tsahkna nesen pavadījis trīs dienas Ukrainā, kur, viņaprāt, Krievija atklāti pārkāpj ANO Statūtu pamatprincipus, izmantojot dronu un raķešu uzbrukumus, lai iebiedētu iedzīvotājus un lauztu Ukrainas pretestību. Ministrs brīdina — ja Krievijai izdosies mainīt robežas ar spēku bez sekām, tas apdraudēs visu starptautisko tiesību sistēmu, uz kuras balstās arī Igaunijas neatkarība.

Veto tiesību ierobežošana

Igaunija kopā ar partneriem vēlas mainīt ANO Drošības padomes Statūtu 27. panta interpretāciju, lai valsts, kas uzsākusi agresiju, nevarētu izmantot veto tiesības lēmumos par savu pašas agresiju. Vienlaikus Igaunija atbalsta ANO Ģenerālās asamblejas lomas stiprināšanu situācijās, kad Drošības padome ir paralizēta veto dēļ.

Ministrs arī norāda uz nepieciešamību pēc ģenerālsekretāra, kas būtu gatavs aizstāvēt ANO Statūtus pat tad, ja tas neizdevīgi lielvalstīm. Igaunija vairākus gadus strādājusi pie caurskatāmāka ģenerālsekretāra atlases procesa.

Atbalsts Ukrainai un citi jautājumi

Augsta līmeņa nedēļa Igaunijai ir iespēja piesaistīt atbalstu Ukrainai valstīs, ar kurām nav regulāru kontaktu. Tsahkna atgādina, ka Krievijas uzbrukumos ik dienu iet bojā civiliedzīvotāji, tostarp bērni, un ka Krievija no Ukrainas uz savu teritoriju deportējusi aptuveni 20 000 bērnu, kuru atgriešana ir viena no Igaunijas prioritātēm.

Igaunija arī rīkos diskusiju par jūras drošību Ņujorkā un šogad vada Ziemeļvalstu un Baltijas valstu astoņnieka (NB8) sadarbības formātu, ko izmanto starptautiskā atbalsta mobilizēšanai.