Igaunijas Budžeta padome: valstij nav plāna aizsardzības izdevumu segšanai bez aizņēmumiem
Igaunijas Budžeta padome brīdina, ka valdības noteiktie budžeta mērķi balstās uz elastīgu noteikumu interpretāciju, un pat tos sasniedzot, valsts parāda slogs tuvākajos gados strauji pieaugs. Padome norāda, ka valstij joprojām trūkst plāna, kā pastāvīgi augošos aizsardzības izdevumus segt bez aizņēmumiem.
Igaunijas Budžeta padome, kas vērtē valsts finanses, publicējusi novērtējumu par valdības sagatavoto budžeta stratēģiju. Valdība izvirzījusi mērķi, lai nākamgad valsts budžeta nominālais deficīts nepārsniegtu 4% no IKP — tas ir uzlabojums par aptuveni 220 miljoniem eiro salīdzinājumā ar vasaras prognozi. Tomēr, pēc Padomes domām, uzlabojums lielākoties skaidrojams ar nelieliem koriģējumiem valsts investīcijās, ārvalstu līdzekļos un grāmatvedībā, nevis ar noturīgu ieņēmumu un izdevumu struktūras uzlabošanos.
Atšķirībā no Padomes ieteikumiem, saskaņā ar budžeta stratēģiju valsts sektora deficīts 2028. un 2029. gadā saglabāsies 4% no IKP līmenī. Padome uzsver, ka šo fiskālo mērķu sasniegšana ir atkarīga no vairāku plānoto ieņēmumu un izdevumu pasākumu noturīguma, par kuriem sākotnēji pastāv liela nenoteiktība. Ņemot vērā nesenu procentu likmju pieaugumu, arī valsts parāda apkalpošana var kļūt dārgāka.
Padome norāda — saskaņā ar valdības interpretāciju iekšējie budžeta noteikumi no jauna stāsies spēkā 2029. gadā, taču koriģējošā solī var ņemt vērā vēlāku piegāžu saņemšanu saistībā ar 2025.–2028. gada aizsardzības izdevumu atbrīvojuma noteikumu. Padome atzīst, ka noteiktie budžeta mērķi 2027.–2030. gadam formāli atbilst budžeta noteikumu prasībām, taču iesaka neatlikt budžeta korekciju līdz brīdim, kad to pieļaus pagaidu mīkstinātie noteikumi, bet gan turpināt korekciju uzreiz pēc 2027. gada.
Strauji augošs parāds
Padome brīdina, ka pat sasniedzot valdības izvirzītos mērķus, valsts parāda slogs un procentu izdevumi tuvākajos gados strauji pieaugs. Līdz 2030. gadam parāda slogs sasniegs 37,4% no IKP, un nākamo četru gadu laikā valsts parāda procentu maksājumiem būs jāatvēl gandrīz divi miljardi eiro. Ja budžeta korekciju turpinātu tikai no 2030. gada, valsts parāds sāktu samazināties tikai pēc tam, kad tas jau pārsniegs 40% no IKP.
Padome secina, ka šā rudens četru gadu valsts finanšu prognozē joprojām nav iekļauts plāns, kā rast pastāvīgu avotu arvien pieaugošo aizsardzības izdevumu segšanai valsts budžetā, neizmantojot aizņemtos līdzekļus. Elastīga budžeta noteikumu interpretācija ir atlikusi nepieciešamo korekciju, taču jo vēlāk tā tiks veikta, jo dārgāka tā izmaksās gan valstij, gan nodokļu maksātājiem.
