Igaunijas Cietumu dienesta vadītājs: Zviedrijas ieslodzīto nomas līgumu var lauzt vienkārši

Igaunijas Cietumu dienesta vadītājs Raits Kuuse paziņojis, ka vienošanos starp Igauniju un Zviedriju par ieslodzīto uzņemšanu Tartu cietumā varētu izbeigt salīdzinoši nesarežģīti, ja tam būtu politiskā atbalsts. Pēc Kuuses teiktā, līgumā nav paredzētas nekādas sankcijas vai līgumsodi par tā laušanu.

Kuuse skaidroja, ka jebkura no pusēm var izbeigt vienošanos jebkurā brīdī bez papildu nosacījumiem, vienīgā prasība ir 12 mēnešu iepriekšēja brīdinājuma sniegšana. Pēc attiecīgu diplomātisko notu apmaiņas process, kurā visi ieslodzītie tiktu atgriezti Zviedrijas cietumos, ilgtu ne vairāk kā gadu. Ārkārtas gadījumā šo termiņu var saīsināt.

Gan opozīcijas partija Isamaa, gan Centra partija ir apņēmušās izbeigt Tartu cietuma nomas līgumu, ja tās nāktu pie varas. Centra partijas ģenerālsekretāre un Tartu nodaļas vadītāja Anneli Ote uzsvēra, ka līgums būtu jāizbeidz pat tad, ja līdz pavasarim nekas nopietns nebūtu noticis, jo, jo ilgāk pakalpojums tiek sniegts, jo lielāks risks, ka paredzētās problēmas var rasties un saasināties.

Isamaa politiķis Tonis Lukass piebilda, ka viņa partijas priekšsēdētājs jau informējis Zviedrijas premjerministru, ka līgumam var būt Igaunijai neparedzētas sekas, un ka Isamaa nākamajā valdībā līgumu lauzīs.

Pirmie zviedru ieslodzītie uz Tartu cietumu gaidāmi šonedēļ vai nākamnedēļ, precīzs datums netiek atklāts drošības apsvērumu dēļ. Ieslodzītie galvenokārt tiks nogādāti caur Tartu lidostu, un sabiedrība par veiksmīgu atvešanu tiks informēta tikai pēc tam, kad ieslodzītie jau atradīsies aiz restēm. Kuuse uzsvēra, ka galvenais risks ir bēgšanas iespēja transportēšanas laikā, tāpēc process norit ar augstu drošības līmeni, ņemot vērā arī sabiedrībā jūtamo spriedzi par šo vienošanos.

Kopumā gada laikā uz Tartu paredzēts pārvest 600 zviedru ieslodzīto. Zviedrija sedz visas izmaksas, maksājot Igaunijai no 31 līdz 61 miljonam eiro gadā atkarībā no ieslodzīto skaita.