Igaunijas drošības dienests brīdina: gandrīz 400 igauņu studē Krievijā, pastāv vervēšanas risks
Igaunijā brīdina par jauniešiem, kas studē Krievijā, jo viņus var savervēt izlūkdienesti vai nosūtīt uz fronti Ukrainā. Pēc UNESCO datiem, 2023. gadā tur studēja 384 Igaunijas iedzīvotāji.
Igaunijas Iekšlietu ministrija un Drošības policija (KAPO, valsts iekšējās drošības dienests) brīdina, ka Igaunijas jaunieši, kas izvēlas studēt Krievijā, riskē tikt savervēti izlūkdienestos vai nonākt karā Ukrainā. Par to ziņoja igauņu laikraksts Postimees, bet to pārstāstīja sabiedriskā medija ERR ziņu portāls.
Cik igauņu studē Krievijā
Nedz Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrijai, nedz izglītības informācijas sistēmai nav datu par to, cik igauņu mācās Krievijas augstskolās. UNESCO statistika liecina, ka 2023. gadā, gadu pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, to skaits bija 384. Krievijas vēstniecība Igaunijā savā tīmekļa vietnē aktīvi popularizē augstāko izglītību Krievijā un piedāvā stipendijas neatkarīgi no sekmēm, kā arī bezmaksas valodas kursus.
Ko brīdina amatpersonas
Iekšlietu ministrs Igors Taro (partija "Eesti 200") studijas Krievijā nosauca par vienu no dīvainākajiem un nesaprotamākajiem braukšanas iemesliem. Viņš norādīja, ka Igaunijas iespējas sniegt konsulāro vai citu palīdzību savam pilsonim briesmu gadījumā būtu ļoti ierobežotas. Pēc viņa teiktā, ārvalstnieku var paņemt par ķīlnieku, lai apmainītu pret sagūstītiem Krievijas izlūkiem, vai nostādīt situācijā, kurā vienīgā izeja ir līgums ar Krievijas aizsardzības ministriju, kam seko tūlītēja nosūtīšana uz fronti.
KAPO biroja vadītāja Marta Tūla stāstīja, ka studijas Krievijā galvenokārt interesē krievvalodīgo ģimeņu jauniešus. Viņasprāt, Krievijas augstskolās strādā slepeni izlūkdienestu darbinieki, kas atlasa un verbē studentus. Savervētie var netikt aktivizēti uuzreiz, jo izlūkdienesti gaida, līdz cilvēks sasniedz sev noderīgu amatu. Tūla arī neizslēdza, ka igauņus var gaidīt tāds pats liktenis kā uz fronti nosūtītajiem Āfrikas studentiem.
Narvas gadījums
Augustā Postimees ziņoja par Igaunijā dzimušo Nikitu Kuzminu, kurš iestājās universitātē Sanktpēterburgā. Viņu savervēja Krievijas militārā izlūkdienesta GRU, piedāvājot izvēli starp sadarbību un fronti. Kuzmins vāca informāciju par militārajiem un civilajiem objektiem Narvā, līdz tika notverts un notiesāts uz četriem gadiem. Prokurore Margareta Bērese norādīja, ka viņam Igaunijā nebija līdzzinātāju un viņš tika atklāts agri, tāpēc būtisks kaitējums valsts drošībai nenodarīts.
