Igaunijas ekonomika otrajā ceturksnī auga par 1,8%
Igaunijas iekšzemes kopprodukts otrajā ceturksnī pieauga par 1,8% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, liecina Igaunijas Statistikas pārvaldes dati. Tas bija jau piektais izaugsmes ceturksnis pēc kārtas.

Igaunijas iekšzemes kopprodukts (IKP) otrajā ceturksnī pieauga par 1,8% salīdzinājumā ar 2025. gada attiecīgo periodu, liecina Igaunijas Statistikas pārvaldes (Statistics Estonia) apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP otrajā ceturksnī sasniedza 11,1 miljardu eiro.
Statistikas pārvaldes Nacionālo kontu dienesta vadītājs Roberts Mīrsepps norādīja, ka Igaunijas ekonomika aug jau piekto ceturksni pēc kārtas. Pēc viņa teiktā, divas trešdaļas tautsaimniecības nozaru devušas pozitīvu ieguldījumu IKP pieaugumā. Tāpat kā pirmajā ceturksnī, lielākais izaugsmes dzinējspēks bijusi apstrādes rūpniecība, kuras pievienotā vērtība pieaugusi par 6,5%. Tai sekojusi lauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejniecība ar pievienotās vērtības kāpumu par 168%, ko skaidro ar īpaši zemo pērnā gada bāzi. Būvniecībā pievienotā vērtība palielinājusies par 7,5%.
Pieaugums vērojams arī ieguves rūpniecībā (15,5%), ūdensapgādes, kanalizācijas un atkritumu apsaimniekošanas nozarē (14,3%), kā arī citos pakalpojumos (12,3%), taču, tā kā šīs nozares ir salīdzinoši mazas, to ieguldījums kopējā IKP izaugsmē bijis neliels. Savukārt lielāko negatīvo ietekmi radījusi nekustamā īpašuma darbība (kritums par 3,6%), vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (kritums par 3,2%) un elektroenerģijas, gāzes un siltumapgādes nozare (kritums par 9,6%).
Investīcijas sarūk, ārējā tirdzniecība aug
Otrajā ceturksnī pieauga ārējā tirdzniecība — eksports palielinājās par 2,7%, bet imports par 4,3%. Mīrsepps skaidroja, ka pirmo reizi kopš 2024. gada ceturtā ceturkšņa neto eksports bijis negatīvs, proti, preču un pakalpojumu imports pārsniedzis eksportu par 70 miljoniem eiro.
Preču tirdzniecībā eksports pieauga par 4,2%, bet imports — pat par 6,9%, un lielāko ietekmi šeit radījusi elektroenerģijas tirdzniecība. Pakalpojumu tirdzniecība saglabājusies tuvu pērnā gada līmenim — pakalpojumu eksports pieaudzis par 0,8%, bet imports samazinājies par 1%, ko galvenokārt noteicis kritums transporta un komunikāciju pakalpojumu importā.
Sezonāli un pēc darba dienu skaita koriģētais IKP otrajā ceturksnī pieauga par 0,3% salīdzinājumā ar pirmo ceturksni un par 1,8% salīdzinājumā ar 2025. gada otro ceturksni.


