Igaunijas ekonomikas ministrija vēlas pabeigt 35 gadus ilgušo zemes reformu
Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrija iesniegusi likumprojekta izstrādes ieceri, lai pabeigtu 1991. gadā sākto zemes reformu, jo gandrīz 10 000 zemes gabalu joprojām nav īpašnieka.
Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrija (MKM) vēlas noslēgt 1991. gadā aizsākto zemes reformu, kas joprojām nav pabeigta. Ministrija iesniegusi Saeimai (Riigikogu) likumprojekta izstrādes ieceri (VTK), norādot, ka pašreizējā situācijā aptuveni 9840 zemes gabaliem nav noteikts īpašnieks.
Reformas mērķis ir pārveidot padomju laika valsts īpašumus pārsvarā privātā zemes īpašumā, vienlaikus respektējot bijušo īpašnieku tiesības un pašreizējo lietotāju intereses. Tomēr pašvaldībām un Zemes un telpiskās plānošanas departamentam trūkst resursu, lai pabeigtu sarežģītās procedūras, kas bieži vien noved pie tiesvedības.
Lai novērstu reformas ieilgšanu, ministrija piedāvā divus risinājumus. Pirmais – grozīt spēkā esošo Zemes reformas likumu, nosakot termiņus, pēc kuriem vēl nereformētās zemes (izņemot tā sauktās strēmeles) pāriet valsts īpašumā. Otrais – pieņemt atsevišķu likumu par zemes reformas pabeigšanu un atzīt pašreizējo likumu par spēku zaudējušu.
Pēc ministrijas datiem, visvairāk nereformēto zemes gabalu ir Austrumviru apriņķī, īpaši Sillamē, Kohtla-Jervē, Narvas pilsētās un Jehvī pagastā. No kopumā 9840 gabaliem 1963 ir bez ēkām, 2695 – ar ēkām, bet 5182 ir strēmeles (zeme bez patstāvīgas izmantošanas iespējām). Talinā ir visvairāk strēmeļu – 267.
- gadā visa nereformētā zeme jau ieguva kadastra numuru un tika ierakstīta zemesgrāmatā, taču faktiskais īpašumtiesību veids un apjoms joprojām nav skaidrs. Ministrija uzsver, ka bez jauna tiesiskā regulējuma reforma var ievilkties vēl daudzus gadus.
Zemes reformas pakalpojumu budžets 2026.–2029. gadam ir 2,475 miljoni eiro 2026. gadā un 2,435 miljoni eiro katru nākamo gadu.
