Igaunijas ekonomikas ministrs: likums neļauj publiskot uzņēmumus, kas tirgojas ar Krieviju

Igaunijas ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Kelदо (Reformu partija) intervijā ERR paskaidroja, kāpēc valsts pagaidām nevar publiskot to uzņēmumu sarakstu, kuri turpina biznesu ar Krieviju un Baltkrieviju. Pēc viņa teiktā, šķērsli rada spēkā esošais Nodokļu likums, jo runa ir par uzņēmumu datiem, kuru izpaušanu likums šobrīd neatļauj. Lai to mainītu, būtu nepieciešami grozījumi likumā.

Ministrs norādīja, ka saimnieciskā gada pārskati Igaunijā jau tagad ir publiski pieejami, un ikviens interesents var noskaidrot, kādus pakalpojumus uzņēmumi sniedz, uz kurām valstīm eksportē preces vai ar ko sadarbojas. Tomēr valsts pati pašlaik nedrīkst mērķtiecīgi apkopot un publiskot šādu informāciju tieši par tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju.

Uz jautājumu, vai šādu datubāzi drīkstētu izveidot un publiskot privātpersona, Kelदо atbildi nesniedza, norādot, ka tas jāvērtē datu aizsardzības ekspertiem.

Valdība jautājumu vēl nav apspriedusi

Ministrs atzina, ka valdība un ministrija līdz šim nav diskutējusi par nepieciešamību grozīt likumu, taču sabiedrības interese liekot šo tēmu izskatīt, tostarp konsultējoties ar Tirdzniecības un rūpniecības kameru, darba devējiem un uzņēmējiem. Kelदо uzsvēra, ka publiskošanas gadījumā jāizšķiras, kāda tieši informācija būtu jāatklāj — vien uzņēmumu nosaukumi, kas sabiedrībai maz ko izteiktu, vai arī patiesie labuma guvēji un akcionāri, kas savukārt skar personas datu aizsardzību.

Kā pirmo soli ministrs atbalstītu pilnīgu Krievijas un Baltkrievijas preču importa aizliegumu visas Eiropas Savienības līmenī, uzskatot, ka lielākā daļa uzņēmēju ir ieinteresēti vienlīdzīgos tirgus nosacījumos.

Savukārt Latvijas Centrālā statistikas pārvalde ceturtdien publicēja pirmo sarakstu ar aptuveni 170 Latvijas uzņēmumiem, kas turpina eksportēt vai importēt preces no Krievijas un Baltkrievijas. Pieņemtie grozījumi Latvijas likumā paredz, ka pārvaldei šis saraksts jāatjaunina ik mēnesi. Sarakstā iekļautie uzņēmumi nepārkāpj starptautiskās sankcijas, jo tirdzniecība ar minētajām valstīm joprojām atļauta jomās, uz kurām ierobežojumi neattiecas, piemēram, pārtikas precēm un medikamentiem.