Igaunijas eksperti brīdina par riskiem, ASV plānojot samazināt militāro klātbūtni Eiropā

ASV plāni samazināt militāro klātbūtni Eiropā, tostarp iznīcinātāju un jūras spēku vienību skaitu, var radīt kritisku spēju trūkumu, norāda aizsardzības eksperti. Lai gan amatpersonas uzsver, ka NATO aizsardzības plāni paliek nemainīgi, mediji, tostarp The New York Times, ziņo par gaidāmām izmaiņām.

Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkur (Reform) sacīja, ka NATO plāni nemainīsies, pieļaujot, ka ASV pakāpeniski pārvieto uzmanību prom no Eiropas. Tomēr citi eksperti brīdina, ka samazinājumi var radīt būtiskus robus.

Drošības eksperts Meeliss Oidsalu norādīja, ka gaisa uzpildes tankkuģu izņemšanai var būt plaša ietekme. "Ja paskatās sarakstā, vislielākā sistēmiskā ietekme var būt Boeing Stratotanker lidmašīnu izņemšanai. Tas ietekmēs apmācību un operācijas, īpaši NATO robežzonās," viņš teica.

Oidsalu arī minēja jūras patruļlidmašīnu samazināšanu, kas ir būtiskas ne tikai uzraudzībai, bet arī izlūkošanai, agrīnai brīdināšanai un pretzemūdeņu karam. "NATO atturēšanas struktūrā, par ko runājam, šis solis nozīmētu diezgan būtisku triecienu mūsu atturēšanas spējām," viņš piebilda.

Pevkur atzina, ka lielākais militārais izaicinājums ir sauszemes spēku pārvietošana. "Mūsu vēstījums amerikāņiem ir tāds, ka, raugoties uz Eiropas aizsardzības plānu izpildāmību, sauszemes spēku klātbūtnei Eiropā noteikti vajadzētu būt pietiekamai, lai NATO plāni būtu ātri izpildāmi," sacīja ministrs.

Saeimas Nacionālās aizsardzības komitejas loceklis Raimonds Kaljulaids (SDE) brīdināja, ka jebkura koordinācijas plaisa pārejas periodā var palielināt reģionālo risku. "Ja sabiedroto koordinācija nedarbojas un robi paliek, tas, protams, būtu papildu drošības risks mūsu reģionam," viņš teica, uzsverot, ka Krievija jebkuru īslaicīgu vājumu varētu interpretēt kā iespēju pārbaudīt NATO gatavību. ASV plānots galīgo lēmumu pieņemt nākamā mēneša laikā.