Igaunijas eksperti: lielākā daļa jauniešu no likumpārkāpumiem izaug
Igaunijas kriminologi un psihologi uzskata, ka lielākā daļa jauniešu, kas pusaudža gados pārkāpj likumu, ar vecumu šādu uzvedību pamet. Efektīvāks par bargu sodu esot atbalsts, ģimenes attiecības un atbildības mācīšana.
Lielākā daļa jauniešu, kas pusaudža gados pārkāpj likumu, ar laiku no šādas uzvedības atsakās. To Igaunijas sabiedriskā medija ERR radio Vikerraadio raidījumā „Teise mätta otsast” stāstīja kriminoloģe Anna Markina un klīniskā bērnu psiholoģe Iiris Velling. Pēc viņu domām, atbalsts, ģimenes attiecības un atbildības mācīšana darbojas labāk nekā bargi sodi.
Riska uzvedība ir pārejoša
Kriminoloģijā pazīstams vecuma un noziedzības līknes princips: jauniešu tieksme riskēt ir īslaicīga. Markina skaidroja, ka vislielākā aktivitāte likumpārkāpumu jomā vērojama 20 gadu vecumā, pēc tam tā mazinās. Aptuveni 80 procenti jauniešu pusaudža gados pārbauda robežas, bet pieaugušā vecumā no noziedzīgas uzvedības attālinās. Problemātisku dzīvi turpina tikai neliela daļa. Tāpēc, pēc Vellinas teiktā, ne katram pārkāpumam nepieciešams bargs sods.
Pusaudži likumu bieži pārkāpj, lai iegūtu atzinību un piederības sajūtu vienaudžu vidū, un tālejošas sekas tajā brīdī neapsver. Sociālie tīkli šo vēlmi pastiprina, jo jaunieši par pārkāpumu video iegūst jaunus sekotājus. Ietekmē arī vide: tirdzniecības centri kļuvuši par vietām, kur pulcējas jaunieši, un garlaicība kopā ar vienaudžu spiedienu mēdz beigties ar svešas mantas bojāšanu vai veikala zādzībām.
Reaģēt, nevis sodīt
Igaunijā kopš 2018. gada, kad stājās spēkā reforma par īpašu attieksmi pret nepilngadīgajiem, bērnu aizsardzības un tieslietu sistēma pieiet katram jaunietim individuāli. Ieslodzījuma iestādes izmanto tikai tad, ja citi pasākumi uzvedību nemaina. Markina norādīja, ka cietumsods jauniešus neuzlabo, bet padara noziedznieka identitāti par personības daļu, un atbrīvošanās brīdī sekas var būt vēl smagākas. Vellinga uzsvēra, ka labāk runāt par sekām un atbildības mācīšanu.
Mājas ietekme ir lielākā
Abas speciālistes atzina, ka pieaugušo piemērs būtiski ietekmē jauniešu uzvedību. Ja vecāki aizliedz vardarbību, bet paši to lieto, tas pāriet uz jauniešu savstarpējām attiecībām. Daudziem jauniešiem trūkst siltuma mājās, un viņi aizstājēju ģimenei meklē vienaudžu grupās. Ja vecāki uztur uzticamas attiecības ar bērniem, ģimenes vērtības ilgtermiņā parasti pārņem virsroku pār vienaudžu ietekmi.
