Igaunijas ekspolitiķis Sõerd: straujais valsts parāda pieaugums rada lielu risku

Igaunijas Reformu partijas deputāts un bijušais finanšu ministrs Aivars Sõerds intervijā sabiedriskajam medijam ERR pauda, ka valdībai jāpieliek pūles, lai nākamā gada budžeta deficītu noturētu nepārsniedzam četrus procentus, un izdevumu samazināšanas pasākumi ir nenovēršami.

Ceturtdien Igaunijas Finanšu ministrija publiskoja jaunu ekonomikas prognozi, saskaņā ar kuru nākamgad budžeta deficīts sasniegs 4,5 procentus. Sõerds norādīja, ka salīdzinājumā ar pavasara prognozi būtiskas izmaiņas nav notikušas — nodokļu ieņēmumu prognoze pat samazinājusies par 45 miljoniem eiro, kamēr agrāk rudens prognozes parasti nesušas papildu ieņēmumus.

Deficīts samazinājies uz izdevumu, ne ieņēmumu rēķina

Pēc Sõerda teiktā, nominālais deficīts pavasarī tika prognozēts 4,9% apmērā, bet tagad — 4,5%. Tā kā ieņēmumu puse nav uzlabojusies, uzlabojums panākts, atliekot investīcijas un samazinot Veselības kases deficītu. Viņš atzīmēja, ka investīciju termiņu pārcelšana jau vien būtiski ietekmē budžeta bilanci, taču tas nav pietiekami, lai deficītu samazinātu līdz četriem procentiem — nepieciešami arī reāli izdevumu samazinājumi.

Sõerds atgādināja, ka kopā ar partijas biedru, bijušo finanšu ministru Martu Vīrklāvu (Mart Võrklaev), jau iepriekš bija iesniedzis priekšlikumus izdevumu samazināšanai aptuveni 100 miljonu eiro apmērā, taču tie saņēmuši visai vēsu uzņemšanu. Arī partijas iekšējā darba grupa finanšu jautājumos līdz šim neesot guvusi būtisku progresu.

Brīdinājums par risku valstij

Deputāts uzsvēra, ka pat panākot deficīta samazinājumu līdz 4%, valsts parāds turpinās pieaugt, kaut arī lēnāk, un procentu maksājumi strauji augs. ES izņēmums, kas ļauj pārsniegt trīs procentu deficīta limitu, darbosies vēl tikai dažus gadus, pēc tam deficīts būs jāsamazina zem trīs procentiem.

Sõerds brīdināja, ka bez izlēmīgas rīcības Igaunija var nonākt situācijā, līdzīgā pašreizējai Somijai, kurai tagad jāpieliek lielas pūles problēmu risināšanai. Viņš arī uzsvēra nepieciešamību veidot budžeta rezerves neparedzētiem gadījumiem, piemēram, pandēmijām, jo krīzes atkārtojas periodiski.