sestdiena, 2026. gada 12. septembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

PasaulePublicēts: 2026. gada 12. septembris 13:46

Igaunijas energosistēmas vadītājs: attīstības plāns skaidrs, tagad nepieciešama saskaņota lēmumu pieņemšana

Igaunijas elektrotīkla operatora Elering vadītājs skaidro, kā valsts plāno nodrošināt elektroenerģijas piegādi pat aukstos un bezvēja periodos, uzsverot dažādu iesaistīto pušu atbildības sadali.

Foto: ERR (rus)

Elering vadītājs Jānuss Ūjga norāda, ka Igaunijas elektroenerģijas plāns balstās uz šā gada sākumā apstiprināto ilgtermiņa stratēģiju ENMAK 2035, kas nosaka energosistēmas attīstības virzienus līdz 2035. gadam. Saskaņā ar to Elering novērtē kopējās sistēmas vajadzības un attīsta pamattīklu, sadales tīklu uzņēmumi attīsta vietējos tīklus, pašvaldības pieņem plānošanas lēmumus, bet uzņēmumi realizē projektus un pieņem investīciju lēmumus. Valsts iesaistās tur, kur tirgus pats nespēj nodrošināt vajadzīgo risinājumu.

Atjaunojamās enerģijas izsole

Sestajā atjaunojamās elektroenerģijas iepirkuma izsolē saņemti deviņi pieteikumi no septiņiem uzņēmumiem, kopā piedāvājot 990 gigavatstundas gadā jaudas — apmēram 12% no Igaunijas pašreizējā gada elektroenerģijas patēriņa. Elering pārbaudīs pieteikumu atbilstību prasībām, bet galīgo lēmumu pieņems valdība. Šī izsole noslēdz stratēģijā paredzēto valsts atbalstīto atjaunojamās enerģijas iepirkumu posmu — turpmākā attīstība balstīsies uz tirgus investīcijām bez darbības subsīdijām.

Regulējamā jauda un krīžnoturība

Pēc Elering aplēsēm, līdz 2035. gadam Igaunijai būs nepieciešami aptuveni 2100 megavati regulējamas jaudas, jo lielāko daļu šīs slodzes līdz šim nesuši degslānekļa spēkstacijas, kas tuvojas ekspluatācijas termiņa beigām. Krīžnoturības stiprināšanai Elering laikā no 2026. līdz 2030. gadam plāno papildus ieguldīt vairāk nekā 200 miljonus eiro, savukārt sadales tīkla uzņēmums Elektrilevi lēš, ka tam nākamajā desmitgadē būs nepieciešami aptuveni 350 miljoni eiro.

Lielie izaugsmes projekti

Ūjga uzsver, ka tādi mērogaini projekti kā jūras vēja parks, atomelektrostacija vai hidroakumulācijas stacija jāvērtē atsevišķi no ikdienas sistēmas vajadzībām, jo to jauda var pārsniegt Igaunijas iekšējā tirgus patēriņu. Salīdzinājumam — Lielbritānijas elektroenerģijas patēriņš 2025. gadā bija aptuveni 323 teravatstundas, bet Igaunijas — 8,3 teravatstundas. Šādu projektu atbalstam nepieciešams pierādīt ekonomisko ieguvumu un veikt neatkarīgu tehnisko un finansiālo ekspertīzi, pirms tiek pieņemts saistošs lēmums.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā