Igaunijas finanšu ministrs: budžeta problēmas ir iepriekšējo valdību mantojums

Igaunijas finanšu ministrs Marts Vorklajevs publiskojis komentāru, kurā noraida bijušā premjerministra Jiri Ratasa pausto kritiku par valsts budžeta stāvokli. Vorklajevs uzsver, ka tieši Ratasa vadītās valdības laikā tika iztērētas valsts finanšu rezerves un pieļauta bezatbildīga tēriņu politika.

Pēc Vorklajeva teiktā, kad 2016. gadā Taavi Rēivass nodeva vadību, valsts budžets bija sabalansēts. Taču Ratasa pirmās valdības un vēlāk EKRE, Isamaa un Centra partijas koalīcijas laikā izdevumi auguši nekontrolēti, radot pastāvīgu deficītu. 2020. gadā šīs koalīcijas vadītā valdība pieļāvusi 5,4 procentu deficītu, un valsts parāda slogs viena gada laikā dubultojies.

Drošības izdevumu slogs

Ministrs norāda, ka pēdējo gadu galvenais spiediens uz budžetu radies drošības jomā. Pēc Krievijas pilna mēroga agresijas 2022. gadā Igaunijai nācās steidzami palielināt aizsardzības izdevumus no diviem līdz trim procentiem no IKP. Salīdzinot 2022. un 2026. gadu, aizsardzības izdevumi pieauguši no 700 miljoniem eiro līdz vairāk nekā 2,2 miljardiem eiro.

Vorklajevs atgādina, ka arī 2023. gada budžeta sarunās vairākas partijas, tostarp Isamaa, panākušas nefinansētu solījumu pieņemšanu, palielinot algu izmaksas un pabalstu indeksāciju bez ilgtermiņa finansējuma plāna.

Taupības plāns turpinās

Kopš 2023. gada valdība pieņēmusi lēmumus par vairāk nekā miljarda eiro apjoma ietaupījumiem, kas ļāvis 2024. un 2025. gadā samazināt budžeta deficītu attiecīgi par 1,1 un 2 procentiem no IKP. Tomēr, tā kā no 2026. gada sākuma aizsardzības izdevumi jāceļ virs pieciem procentiem no IKP, deficīts atkal pieaudzis līdz vairāk nekā četriem procentiem no IKP.

Ministrs paziņo, ka valdībai ir plāns turpināt budžeta situācijas uzlabošanu par 0,5 procentiem no IKP gadā, līdz valsts parāda slogs stabilizēsies pie 30 procentiem no IKP, vienlaikus saglabājot aizsardzības finansējumu vismaz piecu procentu apmērā no IKP.