Igaunijas iedzīvotāji starp eiropiešiem visvairāk paļaujas uz ASV militāro palīdzību
Public First aptauja atklāj, ka Igaunijā visaugstākais iedzīvotāju īpatsvars (22%) uzskata, ka uzbrukuma gadījumā valstij jāpieņem palīdzība no ASV, kamēr 61% šaubās par valsts spēju aizstāvēties vienai pašai.
Saskaņā ar jūnijā veiktu aptauju, Igaunijā ir vislielākais atbalsts idejai, ka kara gadījumā valstij jārēķinās ar palīdzību no ASV. Britu pētījumu firmas Public First aptaujā 22% igauņu norādīja, ka uzbrukuma situācijā būtu pieņemami saņemt atbalstu no ārpus Eiropas esošas lielvaras – praksē tas nozīmētu ASV militāro palīdzību, atzīmē Politico, kas ziņoja par rezultātiem.
Vidēji 24 aptaujātajās Eiropas valstīs šādu viedokli pauda tikai 14% respondentu. Tajā pašā laikā Igaunijā viens no zemākajiem rādītājiem ir pārliecībai, ka valsts spēj aizstāvēties pati – tikai 28% igauņu uzskata, ka valstij jāpaļaujas tikai uz sevi, savukārt Eiropas vidējais rādītājs ir 33%. Zemāki rādītāji bija tikai Dānijā (17%), Slovēnijā (23%), Beļģijā (25%) un Nīderlandē (26%).
Tikmēr 41% igauņu, salīdzinot ar 40% vidēji Eiropā, uzskata, ka militārā palīdzība jāsaņem no Eiropas, bet ne no citiem kontinentiem. Politico arī atzīmē, ka vislielākais respondentu īpatsvars, kas šaubās par savas valsts spēju sevi aizstāvēt bez ārējas palīdzības, ir valstīs, kas robežojas ar Krieviju, tostarp Baltijā, Rumānijā un Bulgārijā, kā arī citās mazākās Eiropas valstīs. Aptauja parādīja, ka 61% igauņu uzskata, ka Igaunija nav gatava aizstāvēties viena pati. Eiropā vidēji 58% aptaujāto atzina, ka viņu valsts nav spējīga aizstāvēties patstāvīgi, bet tikai 27% uzskatīja pretējo.
