Igaunijas IeM: Baznīcu un draudžu likums ir jāievēro
Igaunijas Iekšlietu ministrija uzsver, ka ticības brīvība tiek garantēta, taču grozītais Baznīcu un draudžu likums ir jāievēro. Ministrija šobrīd runā par dialogu ar Igaunijas Pareizticīgo baznīcu un neplāno vērsties tiesā.

Igaunijas Iekšlietu ministrijas reliģijas jautājumu padomnieks Ringo Ringvee paziņoja, ka valsts neiejaucas tajā, kā cilvēks praktizē savu ticību. Ministrija vadās pēc vasarā spēkā stājušajiem grozījumiem Baznīcu un draudžu likumā. Saskaņā ar tiem reliģiskai organizācijai Igaunijā aizliegts būt saistītai ar ārvalstīs esošu reliģisku organizāciju vai vadītāju, kura darbība apdraud Igaunijas valsti.
Ringvee šos komentārus sniedza, reaģējot uz Igaunijas Pareizticīgās baznīcas (IPB) un Pjuhtitsas klostera advokātu lēmumu iesniegt sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Dialogs ar baznīcu
Pēc viņa teiktā, ministrija sākusi konsultēt tās reliģiskās apvienības, kuras uzskata, ka grozījumi tās skar. Pagājušajā nedēļā notikusi tikšanās ar IPB pārstāvjiem, un puses vienojušās sākt statūtos noteikto saikņu pārskatīšanu. Tāpēc Ringvee pārsteidza advokātu paziņojums presei, kurā apgalvots, ka iekšlietu ministram esot stingrs nodoms vērsties tiesā, lai piespiedu kārtā likvidētu ar Maskavas patriarhātu saistītas struktūras. Ministrija uzskata, ka šobrīd notiek dialogs, taču likums jāievēro.
Viņš atzīmēja arī to, ka katram ir tiesības vērsties tiesā. Igaunijā darbojas aptuveni 600 reliģisko apvienību, un likumu apstrīdējusi tikai IPB, kas administratīvi saistīta ar Maskavas patriarhātu. Valsts tiesa likumu atzinusi par atbilstošu Satversmei.
Ministrija nevar vērtēt medijos izskanējušos argumentus, jo nav redzējusi sūdzības tekstu. Turklāt neviena tiesa nav iesaistījusi ministriju šajā procesā, tāpēc nekādas darbības netiek plānotas.
Likuma ceļš
Riigikogu likumu pieņēma 2025. gada 9. aprīlī, taču prezidents 24. aprīlī atteicās to izsludināt. Pēc atkārtotas pieņemšanas grozītā veidā 18. jūnijā prezidents 3. jūlijā atkal atteicās to izsludināt un aicināja parlamentu likumu vēlreiz izskatīt.
Riigikogu 17. septembrī likuma grozījumus pieņēma trešo reizi bez izmaiņām, un 3. oktobrī prezidents vērsās Valsts tiesā ar lūgumu atzīt likumu par Satversmei neatbilstošu. Tā kā Valsts tiesas konstitucionālās uzraudzības kolēģijā radās principiāli strīdi, februārī lieta nodota plēnumam. Tiesneši 8. jūnijā likumu atzina par atbilstošu Satversmei, taču seši no 17 tiesnešiem, ieskaitot priekšsēdētāju, izteica atšķirīgu viedokli, uzskatot, ka likums neatbilst tiesiskās skaidrības prasībai.


