Igaunijas komentētāja: pāreja uz igauņu mācībvalodu ir gribasspēka, ne iespēju jautājums
Igaunijas žurnāliste Ynne Pillaka kritizē Tallinas pilsētas varu par kavēšanos pārejā uz igauņu mācībvalodu skolās, uzsverot, ka bērnu izglītība nevar gaidīt, kamēr pieaugušie meklē attaisnojumus.
Igaunijas komentētāja Ynne Pillaka publicētā rakstā asi kritizē Tallinas pilsētas domi un skolu vadību par to, ka pāreja uz igauņu mācībvalodu tiek pastāvīgi novilcināta, izmantojot arvien jaunus attaisnojumus. Viņa norāda, ka par izglītību atbildīgais vicemērs regulāri min jaunus iemeslus, kāpēc pāreja nav iespējama.
Autore atgādina, ka lēmums par pāreju uz igauņu mācībvalodu pieņemts jau pirms četriem gadiem — 2022. gada decembrī, kad Rīgikogu pieņēma attiecīgus grozījumus Pamatskolas un ģimnāzijas likumā. Pašvaldībām bijuši vairāki gadi, lai sagatavotos, atbalstītu skolotājus un organizētu valodas apmācību.
Politiskā atbildība
Pillaka norāda, ka Tallina ir kļuvusi par ķīlnieci situācijā, kurā partija "Isamaa" nespēj panākt pārmaiņas pret Centriskās partijas un pilsētas domes priekšsēdētāja Mihaila Kylvarta gribu, kurš iepriekš darbojies kustībā "Krievu skola Igaunijā" un iebildis pret pāreju. Lai gan "Isamaa", nākot pie varas, solīja aizstāvēt igauņu valodas izglītību, izglītības vicemēra amatu ieguva tieši Centriskā partija, kas Rīgikogu balsoja pret reformu.
Autore uzsver, ka valodu apgūt ir iespējams, ja ir vēlme — par to liecina daudzi piemēri, kad Ukrainas bēdzinieki, ar igaunietēm precējušies britieši vai gruzīni dažu gadu laikā apguvuši igauņu valodu labāk nekā daudzi krieviski runājoši iedzīvotāji, kas Igaunijā dzīvo desmitiem gadu. Valsts dienestā strādājošiem, viņasprāt, valsts valodas zināšanas nav izņēmums, bet pienākums.
Drošības dimensija
Pillaka arī norāda, ka vienota izglītības sistēma un valodas telpa stiprina sabiedrības saliedētību un ir saistīta ar valsts drošību, jo sadalīta sabiedrība ir izdevīga agresīvam kaimiņam. Viņa atgādina bijušā izglītības ministra Tīņisa Lukasa 2023. gada teikto, ka Tallinas pilsētas dome apzināti kavē pāreju, meklējot veidus, kā apiet vienošanos vai atsaukties uz nespēju paspēt. Autore secina, ka arī trīs gadus vēlāk situācija nav mainījusies.
