Igaunijas komentētājs: atsevišķas valstis riskē sagraut Eiropas vienoto nostāju pret Krieviju
Igaunijas komentētājs Peeters Kaldre uzskata, ka Somijas un Norvēģijas vadītāju telefonsarunas ar Krievijas prezidentu Putinu sadala Eiropu un nāk par labu Maskavai. Viņš aicina Eiropu pret Krieviju un ASV uzstāties vienoti.
Igaunijas sabiedriskā medija ERR komentārā Peeters Kaldre kritizē Somijas prezidenta Aleksandera Stuba un Norvēģijas premjerministra Jonasa Gāra Støres telefonsarunas ar Krievijas vadītāju Vladimiru Putinu. Autors raksta, ka Eiropai pret Krieviju un ASV jārunā ar vienu balsi, jo atsevišķu valstu soļi var radīt "nepareizu startu" un graut kopīgo vēstījumu.
Sarunas un to motīvi
Kaldre norāda, ka abu politiķu rīcību, iespējams, vadīja labi nodomi, jo Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis esot personiski lūdzis šādus kontaktus. Tomēr, pēc autora domām, valsts vadītājam, kas atrodas karā, ir saprotami tvert pie katras iespējas, bet pieredzējušiem politiķiem jādomā soli uz priekšu. Viņš atzīmē, ka Stubs un Støre uzsvēra runājam savu valstu, nevis Eiropas vārdā, un ka Eiropa tagad ir sadalīta par šādu kontaktu lietderību.
Maskavas pārvērtētā nostāja
Autors apraksta, ka pēc Otrā pasaules kara ASV bija PSRS, vēlāk Krievijas, galvenais pretinieks, taču situācija sāka mainīties, kad 2024. gadā ASV prezidents kļuva Donalds Tramps. ASV pārtrauca militāro palīdzību Ukrainai un devās uz būtiskiem kompromisiem pret Krieviju. Eiropas pieaugošais atbalsts Ukrainai un stingrākas sankcijas, pēc Kaldres domām, padarīja kontinentu par Maskavas jauno galveno pretinieku.
Kremļa ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs 25. oktobrī sacīja, ka Eiropas līdzdalība miera sarunās ir ļoti svarīga, – tā esot pirmā šāda piekāpšanās. Pēc trīs dienām viņš paziņoja, ka eiropieši nav aicināti uz tehniskajām sarunām starp Krieviju, ASV un Ukrainu Abu Dabī, taču varot "nopirkt" biļeti.
Ieroču piegādes un kodolatturēšana
Pašlaik ASV ieročus Ukrainai tieši nepiegādā: Eiropa tos pērk par saviem līdzekļiem un nosūta tālāk ar PURL programmu. Kaldre arī min Pentagona politikas vadītāja Elbridža Kolbija ideju "NATO 3.0", kas paredz būtiski samazināt ASV parastos spēkus Eiropā, saglabājot kodolloku. Francija un Apvienotā Karaliste apspriež Eiropas kopīgu kodolatturēšanu, un tai izrāda interesi vairākas citas valstis. Autors to dēvē par Maskavas jaunu "sarkano līniju".
