Igaunijas–Krievijas robežas šķērsojumu skaits kopš 2022. gada krities vairākkārt
Robežšķērsojumu skaits Igaunijas un Krievijas pierobežā no vairāk nekā četriem miljoniem gadā pirms 2022. gada samazinājies līdz aptuveni 760 000 šogad. Igaunija no 1. decembra slēgs trīs sauszemes robežpunktus.

Igaunija no 1. decembra slēgs trīs sauszemes robežšķērsošanas vietas uz robežas ar Krieviju: Narvā, kā arī Luhamā un Koidulā valsts dienvidaustrumos. Lēmums pieņemts pēc mēģinājuma dedzināšanas dronu uzņēmumā, ko piedēvē Krievijas militārajai izlūkošanai. Šā soļa fonā Igaunijas sabiedriskais medijs ERR apkopojis datus par robežas šķērsošanas dinamiku.
Pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un Covid-19 pandēmijas robežu gadā šķērsoja četri līdz pieci miljoni reižu. Kopš 2022. gada šis rādītājs strauji krities: tajā gadā reģistrēti 1,6 miljoni braucienu abos virzienos. 2023. gadā skaitlis nedaudz pieauga līdz 1,8 miljoniem, taču 2024. gadā atkal samazinājās līdz 1,6 miljoniem, 2025. gadā — līdz 1,1 miljonam, bet šogad līdz šim — līdz aptuveni 760 000. Dati rāda nevis cilvēku skaitu, bet kopējo šķērsojumu skaitu abos virzienos.
Kur šķērso visbiežāk
Vislielākā daļa šķērsojumu — 447 000 — notiek ziemeļaustrumu pierobežas pilsētā Narvā. Dienvidaustrumu punktos satiksme ir ievērojami mazāka: Luhamā reģistrēti 138 000, bet Koidulā 172 000 šķērsojumu. Gājēju šķērsojumā Saatsē, arī dienvidaustrumos, šogad ir aptuveni 4000 šķērsojumu.
Kas šķērso
Šogad visvairāk robežu šķērsojuši Krievijas pilsoņi (308 000), tiem seko Igaunijas pilsoņi (179 000). Aiz viņiem ir somi (55 000), bezvalstnieki (53 000) un latvieši (44 000). Kopš Somija 2023. gadā slēdza robežu ar Krieviju, somi bieži izvēlas to šķērsot Igaunijā.

/nginx/o/2023/09/08/15576946t1h3ad6.jpg)
