Igaunijas lauksaimnieki reālajā izteiksmē saņems mazāk ES finansējuma
Igaunijas lauksaimniekiem nākamajā ES budžeta periodā, sākot no 2028. gada, pieejamais finansējums, ņemot vērā inflāciju, būs mazāks nekā pašreizējā periodā, lai gan nominālā summa varētu pieaugt.
Igaunijā notiek aktīvas diskusijas par to, kā sadalīt ES fondu līdzekļus dažādām nozarēm nākamajā budžeta periodā, kas sāksies 2028. gadā. Lai gan sarunas vēl nav noslēgtas, jau tagad ir skaidrs, ka, koriģējot inflāciju, lauksaimniekiem būs pieejams mazāk ES finansējuma nekā pašreizējā periodā.
Ministrijas jau reiz iesniedza savus sākotnējos pieprasījumus finanšu ministram, taču, tā kā visi pieprasījumi vairāk nekā divas reizes pārsniedza pieejamos līdzekļus, ministrijām līdz piektdienai jāiesniedz samazināti priekšlikumi. Reģionālo lietu un lauksaimniecības ministrijas parlamentārais sekretārs Madiss Perts (Madis Pärtel) pavēstīja ERR, ka sākotnēji lauksaimniekiem no kopējā ES fondu apjoma tika pieprasīts 1,2 miljardi eiro. Tagad to plānots samazināt par 200–400 miljoniem eiro.
Perts norādīja, ka iespējams samazināt līdzfinansējuma likmes – valsts atbalsta daļu investīcijās. Pārtikas ražošanā daļu sedz valsts, daļu privātais sektors, un, palielinot privātā sektora ieguldījumu no 30% līdz 50%, iespējams panākt ietaupījumus.
Jau šobrīd lauksaimnieki var rēķināties ar aptuveni 1,6 miljardiem eiro no Eiropas Komisijas budžeta Igaunijai, bet atlikušais jautājums ir, cik lielu papildu summu valsts pievienos no sava budžeta. Pašreizējā budžeta periodā lauksaimniekiem bija pieejami 2,3 miljardi eiro. Ja valdība apstiprinās ministrijas samazināto pieprasījumu, nākamajā periodā kopējā summa būs 2,4–2,6 miljardi eiro jeb par 5–10% vairāk nekā iepriekš. Tomēr šis salīdzinājums balstīts uz skaitļiem no pirms aptuveni septiņiem gadiem, kad tika slēgtas vienošanās par pašreizējo periodu.
Antss-Hanness Viira (Ants-Hannes Viira), Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kamaras lauksaimniecības politikas vadītājs, aicināja sagaidīt galīgos lēmumus, pirms secināt, ka reālais finansējums samazināsies. Viņš uzsvēra, ka jāpārdomā, kā izmantot nākotnes budžeta līdzekļus, lai lauksaimniecība kļūtu stiprāka.
Sociāldemokrāts Anti Allass (Anti Allas), Igaunijas parlamenta Lauku lietu komitejas loceklis, norādīja uz satraucošu tendenci ES fondu sadalē Igaunijā – salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, daudz mazāka daļa nonāk ārpus lielajām pilsētām. Citur Eiropā lauku apvidi saņem divas līdz deviņas reizes vairāk finansējuma uz vienu iedzīvotāju, lai atbalstītu grūtībās nonākušos reģionus.
Arvo Allers (Arvo Aller) no EKRE izteica pesimistiskāku prognozi, norādot, ka visiem uzdots samazināt izdevumus, neatkarīgi no tā, vai tas ir reāli iespējams.
