Igaunijas Lietišķās mākslas un dizaina muzejā atklāta mūsdienu japāņu dizaina izstāde
Tallinā, Igaunijas Lietišķās mākslas un dizaina muzejā, līdz 31. janvārim skatāma izstāde «Mūsdienu japāņu dizains» ar aptuveni simts priekšmetu. Muzeja direktore Kaija Lobjakasa norāda, ka daudzas Rietumu ikdienas lietas sakņojas Japānā.
Tallinā, Igaunijas Lietišķās mākslas un dizaina muzejā, līdz 31. janvārim apskatāma izstāde «Mūsdienu japāņu dizains». Tajā aplūkojami aptuveni simts japāņu dizaina paraugu, un tā ļauj caur dizaina prizmu iepazīt pārmaiņas Japānas sabiedrībā, kultūrā un dzīvesveidā. Muzeja direktore un dizaina vēsturniece Kaija Lobjakasa (Kai Lobjakas) uzsver, ka Igaunija pieder pie Rietumu kultūrtelpas, tāpēc daudzas ikdienas lietas ir cēlušās no tālās Japānas.
Ko izstādē var redzēt
Ekspozīcija aptver gan ikdienas priekšmetus un kulta klasiskos dizaina paraugus, gan mūsdienu tehnoloģiskos risinājumus. Izstāde arī aicina pievērst uzmanību tam, kā pārdomāts dizains veido apkārtējo vidi.
Lobjakasa Igaunijas raidījumā «Vikerhommik» sacīja, ka Japāna visos laikos bijusi kārtības zeme. Viņasprāt, amatniecības puse allaž bijusi ļoti stipra, un izstādē redzams, kā šīs tradīcijas turpinās mūsdienu dizainā. Japāņiem izdodas savienot spēcīgu tieksmi saglabāt tradīcijas ar tikpat spēcīgu tieksmi uz jauninājumiem.
Ceļojošās izstādes tradīcija
Izstāde turpina Japānas fonda starptautisko ceļojošo izstāžu tradīciju. Pirmā versija sagatavota 2004. gadā un nākamajā desmitgadē viesojās dažādās pasaules valstīs. Atjaunotā ekspozīcija turnejā devās 2014. gadā. Tallinā rādītā versija piedāvā pilnīgi jaunu priekšmetu izlasi, kas ļauj izsekot mūsdienu japāņu dizaina attīstībai un tā vēsturiskajiem pirmsākumiem.
Lobjakasa atzīst, ka muzeji ceļojošās izstādes mēdz uztvert piesardzīgi, jo tās var būt pārlieku vienkāršotas. Šī izstāde, pēc viņas vārdiem, ir izņēmums: tajā izdevies apvienot Japānas ikdienu ar tradīciju kontekstu un izskaidrot, kāpēc par to svarīgi zināt arī ārpus Japānas.
Viņa norāda, ka izstādes apmeklējums liek pamanīt lietas, kuru iepazīšanai nav obligāti jābrauc uz Japānu, jo tās jau ir mūsu dzīvē. Vecākajai paaudzei tādu piemēru no agrākās dzīves ir mazāk, taču skaidrs, ka tās pie mums nonākušas pēdējo divu trīs desmitgažu laikā, bet to saknes ir daudz dziļākas.
