Igaunijas mazākajās skolās septembrī sāks mācības tikai daži pirmklasnieki
Vairākās Igaunijas mazajās lauku skolās jauno mācību gadu sagaida ar minimālu skolēnu skaitu, taču pašvaldības pagaidām neplāno tās slēgt. Nākotnes izmaiņas, tostarp klašu skaita samazināšana, gan tiek pieļautas nākamo piecu gadu laikā.
Vairākas nelielas skolas Igaunijā jauno mācību gadu sāks ar ļoti nelielu jaunu skolēnu skaitu, taču vietējās pašvaldības pagaidām nesola tās slēgt.
Setomā esošajā Meremäe skolā, kas agrāk bijusi vidusskola, bet kopš 2000. gadu sākuma darbojas kā pamatskola, šoruden pirmajā klasē mācības sāks tikai divi bērni. Kopumā skolā, kuras telpās atrodas arī bērnudārzs, mācās 26 skolēni deviņās klasēs. Setomā skolu direktore Pille Liblika norādīja, ka pēdējos divos gados jaunu skolēnu skaits ir nedaudz pieaudzis, un pašvaldība cenšas nodrošināt, lai vismaz pirmās sešas klases varētu apmeklēt tuvu dzīvesvietai.
Līdzīga situācija ir Peipsiääre pašvaldībā, kur Kolkja skolā ar 37 skolēniem pirmajā klasē arī uzņems tikai divus jaunos audzēkņus. Šīs skolas pienākumu izpildītāja Aitela Käpa uzsvēra skolas nozīmi vietējās vecticībnieku kopienas kultūras saglabāšanā. Šogad Kolkja skolas bērnudārza grupa paliks tukša, tāpēc nav skaidrs, cik bērnu tur mācīsies turpmākajos gados. Pašvaldība slēgšanu neplāno, taču līdz pavasarim gaidāma analīze par iespējamo skolas darbības pārstrukturēšanu.
Dažas skolas, piemēram, Unipiha pamatskola Kambjas pašvaldībā un pašlaik plaši renovējamā Laiuse Jāņa Poskas pamatskola Jegevas pašvaldībā, šogad pirmklasnieku vispār nesagaidīs. Tomēr Jegevas pašvaldības mērs Karro Kilanurms prognozē, ka nākamajos gados skolēnu skaits tur pieaugs, un atzīst, ka jautājums par klašu skaita samazināšanu skolās ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu būs jārisina visām pašvaldībām.
Vecāki un vecvecāki uzsver mazo skolu priekšrocības — ciešāku saikni ar skolotāju un īsāku ceļu uz skolu, kas atslogotu bērnus no garas braukšanas ar autobusu.
