Igaunijas opozīcijas partijas sola nodokļu samazinājumus, bet eksperti brīdina par budžeta deficīta pieaugumu
Tuvojoties parlamenta vēlēšanām, vairākas Igaunijas opozīcijas partijas sola samazināt nodokļus, savukārt eksperti norāda, ka valsts parāds aug pārāk strauji un būs nepieciešami jauni nodokļi.
Igaunijā pirms gaidāmajām parlamenta vēlēšanām opozīcijas partijas aktīvi solījušas samazināt nodokļus, taču ekonomisti brīdina, ka valsts budžeta deficīts pieaug un neizbēgami būs jāievieš jauni nodokļi.
Partija "Labējie" ierosina samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) līdz 20% un ienākuma nodokli līdz 18%. Partijas valdes loceklis Indreks Lubergs norādīja, ka šāds visaptverošs nodokļu samazinājums dod vislielāko efektu, savukārt selektīvi samazinājumi rada administratīvo slogu.
Centriskā partija savukārt sola samazināt PVN pārtikas produktiem gan veikalos, gan restorānos, kā arī atcelt automašīnas nodokli. Lai kompensētu zaudējumus, viņi plāno ieviest banku virspeļņas nodokli, kas, pēc partijas valdes locekļa Andreja Korobeinika teiktā, atkarībā no ekonomiskā cikla var nest 200 līdz 500 miljonus eiro gadā. Tāpat tiek piedāvāta progresīvā ienākuma nodokļa sistēma, kas dotu aptuveni 350 miljonus eiro.
Sociāldemokrāti ierosina samazināt PVN pārtikai līdz 9% un ieviest progresīvo ienākuma nodokli. Partijas priekšsēdētājs Lauri Lēnemets uzsvēra, ka šāda sistēma ir izplatīta pasaulē, jo tā ļauj lielāku slogu uzlikt turīgākajiem.
Ekonomikas analītiķe Triinu Tapvere brīdināja, ka, ja netiks ierobežots valsts parāds, tad līdz 2030. gadam Igaunijai ik gadu būs jāmaksā 600 miljoni eiro tikai procentos par valsts aizņēmumiem. Viņa norādīja, ka starptautiskās organizācijas iesaka dažādus nodokļus, piemēram, īpašuma nodokli un progresīvo ienākuma nodokli. Pirms vēlēšanām politiķi izvairās runāt par nodokļu celšanu, bet budžeta trajektorija liecina, ka jauni vai paaugstināti nodokļi ir neizbēgami. Pašlaik budžeta deficīts ir 4,5% no IKP.
