Igaunijas pareizticīgā baznīca un Pīhtices klosteris vērsušies Eiropas Cilvēktiesību tiesā

Igaunijas Pareizticīgā kristīgā baznīca (IPKB) un Pīhtices klosteris vērsušies Eiropas Cilvēktiesību tiesā saistībā ar grozījumiem Baznīcu un draudžu likumā. To ceturtdien, 8. oktobrī, paziņoja advokātu birojs Boutique Legal, kas pārstāv baznīcu un klosteri.

Grozījumi uzliek reliģiskajām apvienībām pienākumu līdz 28. decembrim sakārtot savu darbību un dokumentus atbilstoši jaunajām prasībām. Ja līdz šim termiņam saikne ar Krievijas pareizticīgo baznīcu netiks pārtraukta, iekšlietu ministrs plāno vērsties tiesā ar prasību piespiedu kārtā izbeigt attiecīgo organizāciju darbību.

Juristu argumenti

Zvērināts advokāts Arturs Kņazevs apgalvo, ka valsts prasības skar ne tikai administratīvās saites, bet arī ticīgo reliģisko identitāti. Pēc viņa teiktā, baznīca un klosteris nevis vienkārši lūdz sakārtot dokumentus, bet norāda, ka valsts pieprasītās baznīcas noteikumu izmaiņas nav savienojamas ar pareizticīgo reliģiskās identitātes saglabāšanu.

Advokāts Stīvens Hristo Evestuss atgādināja, ka 8. jūnijā Valsts tiesa atstāja likumu spēkā, aizliegto saikni traktējot kā administratīvu, nevis reliģisku. Viņš norādīja, ka seši no 17 tiesnešiem, tostarp Valsts tiesas priekšsēdētājs, izteica atsevišķu viedokli un uzskatīja, ka likums neatbilst tiesiskās skaidrības prasībai.

Dialogs ar ministriju

Baznīca uzskata, ka praksē Iekšlietu ministrija pieprasa pārtraukt gan administratīvās, gan reliģiskās saites ar Krievijas pareizticīgo baznīcu. Baznīcas un klostera pārstāvji vēlas apstrīdēt šādas prasības Strasbūrā. Vienlaikus baznīca turpina dialogu ar ministriju, savukārt Pīhtices klosteris, pēc pārstāvju teiktā, atsevišķu uzaicinājumu uz tikšanos nav saņēmis.

Grozījumi Baznīcu un draudžu likumā stājās spēkā 27. jūnijā. Reliģiskajām apvienībām tika dots seši mēneši, lai pielāgotu statūtus, valdes sastāvu un darbību jaunajām prasībām. Prasības garīdzniekiem stājās spēkā bez pārejas perioda.