Igaunijas parlamenta vecāko padome apspriedīs prezidenta vēlēšanu jautājumus augusta sākumā
Igaunijas Rīgikogu spīkere cer, ka jauns valsts vadītājs tiks ievēlēts septembra sākumā, un vecāko padome sanāks divu nedēļu laikā, lai apspriestu kandidātus.
Igaunijas parlamenta priekšsēdētājs Lauri Husars (Eesti 200) pauda optimismu par to, ka jaunais valsts vadītājs varētu tikt ievēlēts septembra sākumā. Gan Igaunijas konservatīvās tautas partijas (Isamaa) līderis Urmass Reinsalu, gan sociāldemokrātiskās partijas (SDE) vadītājs Lauri Lēnemets ir aicinājuši nekavējoties sasaukt Rīgikogu vecāko padomi, lai apspriestu prezidenta kandidatūras.
Husars, kurš pats ir vecāko padomes loceklis, sacīja, ka padome tiksies tuvāko divu nedēļu laikā. "Es cerētu, ka diskusijas kvalitātes labad visas partijas, kas ieradīsies uz vecāko padomes sanāksmi, jau būs skaidri definējušas savu potenciālo kandidātu gaidāmajās vēlēšanās, lai saruna būtu saturīga un produktīva," norādīja Husars. Padomi veido Husars, viņa divi vietnieki un visu sešu Rīgikogu frakciju vadītāji; tā uzrauga vēlēšanu procesu.
Pirmie trīs balsojumi notiks 2. un 3. septembrī, un, ja tie nenovedīs pie jauna prezidenta ievēlēšanas, process pāries uz reģionālo vēlēšanu kolēģiju. Rīgikogu 101 deputātu sastāvā prezidenta ievēlēšanai nepieciešamas vismaz 68 balsis. Tāpat svarīgs ir parakstu skaits — viens deputāta paraksts katram kandidātam —, kas nepieciešams, lai izvirzītu prezidenta amata kandidātu. Šis skaitlis ir 21, kas nozīmē, ka Reformu partija ar 37 mandātiem ir vienīgā partija, kas var izvirzīt kandidātu viena pati, taču ar to nepietiek, lai ievēlētu prezidentu.
Premjerministrs un Reformu partijas vadītājs Kristens Mihals vairākkārt norādījis, ka partija atbalsta tieslietu kancleri Ūli Madizi kā kandidāti. Ar koalīcijas partnera Eesti 200 un opozīcijā esošo sociāldemokrātu atbalstu viņas kandidatūrai būtu pietiekami vēlēšanu balsis. Tomēr Madize pati nav devusi piekrišanu kandidēt — tas ir nepieciešams priekšnosacījums. Mihals apliecināja, ka ar Madizi notikušas sarunas un tās turpināsies, bet lēmums par dalību vēlēšanās ir viņas pašas ziņā.
Opozīcijas partijas Isamaa un Centra partija nav atklājušas savu izvēlēto kandidātu, lai gan tās ir runājušas ar ES diplomāti Maivi Ruti un uzņēmēju Indreku Laulu. Konservatīvā tautas partija (EKRE) izvirzījusi partijas dibinātāju Martu Helmi, taču tai nav pietiekami daudz parakstu, lai viņu reģistrētu.
Tā kā valsts vadītāju Igaunijā neievēl tiešās tautas vēlēšanās, izskanējuši pārmetumi, ka uzvarētājs ne vienmēr ir tautas izvēle un ka partijas savas izvēles pamato ar nākamā gada Rīgikogu vēlēšanām. Arī pilsoņi, kas nav deputāti, izvirza savus kandidātus, tostarp bijušo Kaitseliit komandieri Riho Ūtegi. Ekonomikas analītiķis Raivo Vare kritizēja politiķus par to, ka viņi nav pietiekami centušies noskaidrot tautas vēlmes: "Patiesībā tā ir klasiska politiķu neveiksme. Nebūtu grūti nedaudz izpētīt sabiedrisko domu un redzēt, kā cilvēki patiesībā vērtē situāciju."
Husars atgādināja, ka kandidātiem ir jāsaņem 21 Rīgikogu locekļa atbalsta paraksti un jādod piekrišana. Izvirzīšana notiks no 21. līdz 24. augustam, bet pirmais balsojums Rīgikogu plānots 2. septembrī, ar otro un trešo kārtu nākamajā dienā. 2021. gadā Alars Kariss kandidēja bez opozīcijas un tika ievēlēts otrajā balsojumā.
