Igaunijas parlamentārieši prasa novākt piemiņas akmeni padomju karavadonim Augustam Korkam
Pieci Igaunijas parlamenta Riigikogu deputāti pieprasījuši novākt Tartu apriņķī uzstādīto piemiņas akmeni padomju karavadonim Augustam Korkam. Viņi par to vērsušies pie kultūras ministres Heidi Purgas.

Pieci Igaunijas parlamenta Riigikogu deputāti 18. novembrī nosūtījuši kultūras ministrei Heidi Purgai pieprasījumu par piemiņas akmeni padomju karavadonim Augustam Korkam Aardlas ciemā, Kastres pagastā, Tartu apriņķī. Viņi uzskata, ka piemineklis cilvēkam, kurš Igaunijas Brīvības karā cīnījās pret Igaunijas Republiku, nedrīkst palikt publiskajā telpā.
Pieprasījumu parakstījuši partijas Isamaa pārstāvji Antss Frošs, Enns Ēesmā, Jānuss Karailaids un Henns Pylluass, kā arī partijas "Igaunijas nacionālisti un konservatīvie" deputāts Jāks Valge.
Uzraksts uz akmens
Pylluass vērsa uzmanību uz uzrakstu igauņu un krievu valodā: "Šeit, Aardlas ciemā, dzimis izcilais Sarkanās armijas karavadonis, pilsoņu kara varonis Augusts Korks (1887. gada 3. augusts – 1937. gada 11. jūnijs)". Pēc pieprasījuma autoru domām, šāds formulējums atkārto padomju propagandas skatījumu uz vēsturi.
Viņi norāda, ka Korks cīnījās Sarkanajā armijā pret Igaunijas Republiku. 1918. gada decembrī viņu iecēla par Igaunijas Darba komūnas Kara pārvaldes konsultantu Narvā, 1919. gada februārī viņš kļuva par Igaunijas Sarkanās armijas štāba priekšnieku, bet no jūlija komandēja Sarkanās armijas 15. armiju. Tās vienības piedalījās kaujās Narvas frontē 1919. gada decembrī. Riigikogu uzstāšanās laikā Pylluass teica, ka tas nebija pilsoņu karš, bet Krievijas uzbrukums nesen izveidotajai Igaunijas valstij.
Likums, kas nestājās spēkā
Deputāti atgādina, ka 2022. gadā valdība ierosināja likumprojektu, kas paredzēja tiesisko pamatu nepiemērotu, galvenokārt padomju, pieminekļu novākšanai no publiskās telpas. Riigikogu to pieņēma 2023. gada februārī, taču prezidents likumu neizsludināja nepietiekamas tiesiskās noteiktības dēļ. Parlaments dokumentu atkārtoti nepieņēma, un regulējums nav izveidots.
Pieci jautājumi ministrei
Deputāti vaicā, vai akmens ir atzīts par kultūras mantojuma objektu, ko ministrija un Mantojuma aizsardzības departaments darījuši kopš 2022. gada, kādi likumdošanas grozījumi valdībai piedāvāti, vai ministrija vērsusies pie Kastres pagasta un vai pastāv konkrēts demontāžas plāns. Viņi arī lūdz norādīt, cik Igaunijā vēl ir pieminekļu, kas slavina padomju okupācijas varu.


