Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā atbalsta nacionālās aizsardzības tiesas izveidi, lai gan pret ir augstākais tiesnesis un tieslietu ministre

Igaunijas parlaments Riigikogu pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas paredz izveidot nacionālās aizsardzības tiesu. Tā skatītu krimināllietas, civillietas un administratīvās lietas, kas saistītas ar valsts aizsardzību vai drošību krīzes vai kara laikā. Pret šo ieceri iebilst Augstākās tiesas priekšsēdētājs un tieslietu ministre, kuru ieskatā esošās tiesas šos uzdevumus jau var veikt.

Ko paredz projekts

Parlamenta Nacionālās aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Peeters Tali (partija Eesti 200), viens no projekta autoriem, skaidroja, ka tā būtu pastāvīga specializēta tiesa, kas darbotos saskaņā ar konstitūciju. Viņš norādīja, ka tiesnešiem nav obligāti jābūt ar militāro izglītību; tiesu varētu veidot tiesneši ar attiecīgu sagatavotību. Tali kā piemēru minēja rezerves virsniekus, kas jau tagad vingrinājumos konsultē vienību komandierus. Tiesa varētu skatīt militāro tiesu lietas, piemēram, par piespiedu rekvizīciju vai karagūstekņu izturēšanos, kā arī nepaklausību, dezertēšanu, militāro noslēpumu izpaušanu un marodierismu. Darbības kārtību plānots precizēt otrajā lasījumā kopā ar tiesu varu, Tieslietu ministriju un Tartu Universitātes juristiem.

Iebildumi

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Villu Kõve atzina, ka atsevišķas tiesu sistēmas veidošana ir dārga un nepamatota laikā, kad tiesu varā tiek samazināti izdevumi. Tieslietu ministre Liisa Pakosta (Eesti 200) neredz tiesas nepieciešamību, jo nākamgad stāšanās spēkā tiesu organizācijas izmaiņas jau paredz plašu specializāciju un gatavību ārkārtas situācijām un karam. Abas ministrijas projektam iebilda arī jūlijā, kad tas tika iesniegts.

Reformu partijas deputāts Kalle Laanets, bijušais tieslietu un aizsardzības ministrs, teica, ka partijai nav vienotas nostājas. Viņš pieminēja, ka līdz septembrim aizsardzības ministra amatā strādājušais Hanno Pevkurs komitejā neatbalstīja pirmā lasījuma pabeigšanu.

Tālākā gaita

Projektu iniciējuši astoņi deputāti ar militāro pieredzi no koalīcijas un opozīcijas. Likumprojektam jāiztur vēl divi lasījumi un jāsaņem prezidenta apstiprinājums. NATO valstīs militārās tiesas ir, piemēram, Polijā un Lielbritānijā.