Igaunijas parlaments prezidenta vēlēšanām pulcēsies 2. septembrī
Igaunijas parlamenta priekšsēdētājs Lauri Husārs sasaucis ārkārtas sesiju 2. septembrī, lai ievēlētu jaunu prezidentu. Pašreizējais prezidents Alars Kariss solījis līdz 25. jūnijam paziņot, vai kandidēs.

Igaunijas parlamenta (Riigikogu) priekšsēdētājs Lauri Husārs pēc prezidenta Alara Karisa ierosinājuma ir sasaucis ārkārtas sesiju 2. septembrī Tormpejas pils sēžu zālē. Sesijas vienīgais darba kārtības jautājums būs jauna valsts vadītāja ievēlēšana.
Pašreizējais prezidents Alars Kariss paziņojis, ka savu lēmumu par iespējamo kandidēšanu atklās līdz 25. jūnijam. Viņa pilnvaru termiņš beidzas 2026. gada oktobrī, taču vēlēšanas notiek pirms tam.
Saskaņā ar Igaunijas konstitūciju prezidentu ievēl Riigikogu. Lai izvirzītu kandidātu, nepieciešams vismaz vienas piektdaļas parlamenta locekļu (21 deputāta) atbalsts. Par ievēlētu tiek uzskatīts kandidāts, kurš saņem divu trešdaļu parlamenta locekļu balsu vairākumu (vismaz 68 balsis).
Ja neviens kandidāts nesaņem pietiekamu balsu skaitu, notiek otrā balsošanas kārta. Ja arī tad nav uzvarētāja, trešajā kārtā sacenšas divi visvairāk balsu ieguvušie kandidāti. Abās kārtās nepieciešamais balsu skaits ir divas trešdaļas.
Ja arī trešajā kārtā prezidents netiek ievēlēts, tiek sasaukta vēlētāju kolēģija. Tā sastāv no 107 pašvaldību pārstāvjiem un 101 parlamenta deputāta – kopā 208 locekļiem. Pirmajā kārtā automātiski kandidē abi trešās kārtas dalībnieki, bet papildu kandidātus var izvirzīt vismaz 21 kolēģijas loceklis.
Vēlētāju kolēģijā par ievēlētu tiek atzīts kandidāts, kurš saņem balsu vairākumu no balsošanā piedalījušos locekļu skaita. Ja nepieciešamais vairākums netiek iegūts, notiek otrā kārta starp diviem līderiem. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, viss process sākas no jauna parlamentā.


