Igaunijas pārskatītie ekonomikas dati liek pārvērtēt taupības politiku un kultūras budžeta samazinājumus
Statistikas amata pārskatītie dati liecina, ka Igaunijas ekonomika pēdējos četros gados attīstījusies labāk nekā līdz šim uzskatīts, kas liek apšaubīt valdības īstenoto taupības kursu, tostarp būtiskos kultūras nozares finansējuma samazinājumus.
Igaunijas Statistikas amats nesen publicējis pārskatītus nacionālo kontu datus par pēdējiem četriem gadiem. Iekļaujot papildu informāciju, izrādījies, ka valsts ekonomika darbojusies labāk, nekā iepriekš lēsts, un reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) ir lielāks par agrāk norādīto.
Premjerministrs Kristens Mihals (Kristen Michal) datus izmantojis kā apliecinājumu, ka runas par gandrīz divus gadus ilgušu ekonomikas lejupslīdi vairs nav pilnībā precīzas. Viņa paziņojums vērsts pret politiskajiem oponentiem, kas kritizējuši valdības ekonomikas pārvaldību.
Jauno datu publiskošanas laiks sakrīt ar nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas posmu — tie tiks iekļauti arī Finanšu ministrijas vasaras ekonomikas prognozē, kas parasti tiek publicēta augusta beigās un kalpo par pamatu budžeta projektam. Lielāks IKP nozīmē, ka budžetam potenciāli pieejams vairāk līdzekļu, kas ir īpaši nozīmīgi, ņemot vērā gaidāmās Riigikogu vēlēšanas un valdošās koalīcijas mazākuma statusu.
Žurnālists Kārels Tarands komentārā norāda — ja IKP faktiski bijis lielāks, bet nodokļu sloga īpatsvars pret IKP saglabājies nemainīgs vai pieaudzis, tad iepriekšējos gados valsts kase reāli saņēmusi vairāk nodokļu ieņēmumu, nekā plānots budžetos, kas veidoti uz vājāku prognožu pamata. Tas liek apšaubīt pēdējos gados īstenoto plašo izdevumu samazinājumu politiku, kas īpaši smagi skārusi kultūras nozari.
Kultūras nozares samazinājumi
Kā piemērs minēts, ka 2025. gadā kultūras nozare veidoja vairāk nekā 10% no visiem valsts budžeta samazinājumiem, lai gan kultūrai paredzētie izdevumi sastādīja tikai 1,8% no kopējā valsts budžeta. Tas izraisījis kultūras darbinieku protestus pie Toompea pils, kaut arī tie neietekmēja budžeta lēmumus.
Šogad skolotāja minimālā sākuma alga ir 1970 eiro, bet kultūras darbiniekam — 1720 eiro, atšķirībai veidojot 250 eiro mēnesī. Atšķirībā no izglītības nozares, kultūras darbiniekiem nav noteikta karjeras modeļa ar koeficientiem, kas kompensētu pieaugošo pieredzi un profesionālo meistarību.
Raksta autors atgādina arī par nesenu ugunsgrēku aizsardzības nozares uzņēmuma ēkā Lasnamē pirms nedēļas, ko amatpersonas saistīja ar Krieviju, un vēsturisku paralēli — 1980. gados padomju laikā notikušajiem ugunsgrēkiem Svētā Nikolaja baznīcā, Igaunijas Drāmas teātrī un Sassi-Jāņu sētā, ko toreiz tāpat saistīja ar Maskavu.
